Daugavas kausā nebiju nekad skrējis, īsti arī negribēju šogad, bet Normunds pierunāja nostartēt, tāpēc piektdien devos uz Ogri un lai interesantāk nolēmu startēt 1. etapā. Pirmajā etapā bija pieteikti daudz labu elites skrējēju, kas Ziemeļu divdienās man meta stabilu minūti uz km, tāpēc nekādas dižās cerības neloloju par spīti progresam treniņos. Tomēr spēki bija jāpārbauda pirms brīvdienu dueļa ar Dāvi. Pats sākums ne visai spīdošs jau 20-30 sekundes atstātas uz pirmo punktu, un visi pazuduši, tomēr jūtu, ka ātrums nav tik slikts, turēt līdzi varu arī etapa līderiem. Tomēr ne es vienīgais roku un jau uz 4to pieķeru gan Ati, gan Dāvi, gan Zigmāru, tad seko muļķīga kļūda uz 5to, izejot 90° pa kreisi un uzceļot liekus 25m. Tomēr pie 6 punkta panāku Dāvi ar Zigmāru un tālāk kapājam kopā, nedaudz pašķiramies pie farstiem, bet tomēr pēc tam atkal kopā. gan Dāvis, gan Zigmārs ir nedaudz ātrāki, manāmi ātrāks ir Atis, bet viņš kļūdās tāpēc arī visu laiku tiek noķerts. Pēc skatītāja pēdējais kilometrs ir smags un šeit izpaužās fiziskā sagatavotība, Atis aizmūk pa 20 sekundēm, arī Jaunais Kāsis parāda savu ātrumu, finišēju 5. zaudējot 2 sekundes Dāvim. Pārējos etapos brīnumi nenotiek un šoreiz komandai 7. vieta. Secinājumi - vairs nav tik sūdīga forma kā bija pavasarī un tas liek domāt, ka ir cerības pacīnīties ar Dāvi Aronas kausā.
Šogad Aronas kauss notika bijušā Cēsu rajona teritorijā, Jaunpiebalgas novadā. Mežs pārsvarā balts un skrienams, ar zaļajiem. Puslīdz šķērsojami izcirtumi, bet samērā zaļi purvi, kuru ir diezgan daudz. Pirmajā dienā startēju pirmais no grupas un lai arī starta intervāls ir 4 minūtes, tomēr saprotu, ka atlaist nevar ne vienu brīdi un visu laiku ir jātur temps un jālasa karte. 2 pagari etapi pāri zaļiem purviem pārbauda cīņas sparu un kompasa lietošanu, tomēr virzienus izdodas noturēt. Uz 8 punktu nesaprotos ar karti, 20m platam zīmētam purvam pārlecu pāri ar vienu lēcienu, tāpēc nedaudz apjukums, tomēr kompass rāda, ka virziens pareizs, tāpēc turpinu. Uz 14. etapu sākas izšķirošā cilpa pa zaļo - 3 metrīgām priedītēm, kuras apgrūtina redzamību un reljefa salasīšanu ievērojami sarežģī. Tomēr izdodas samērā veiksmīgi paņemt visus punktus, izņemot 17. uz kuru atstāju kādu pusminūti. Dāvis zaļajā atstājis pāri pa 5 minūtēm, kopumā zaudē 6:30.
2. dienā neizdodas paēst brokastīs kārtīgu putru, tāpēc distanci uzsāku lēnām, cenšoties īpaši nenorakt, tomēr punkti neņemas tik raiti, kā pirmajā dienā, ir problēmas salasīt reljefu 15niecē, kā arī cīņas spars ir diezgan švakā līmenī, tomēr skrienamajos etapos cenšos turēt normālu ātrumu. Visu laiku skrienu viens pats, kas neļauj necik daudz atslābināties. Tomēr šoreiz beigās neizturu es, paņemu it kā 23. punktu un skrienu uz 24, bet kaut kas neklapē, jābūt ielokam, pēc tam kalnam, bet ieloka nav, arī punkta aiz kalna nav, ieraugu elektrolīnijas stabus un saprotu, ka esmu pārķēris etapus, reāli paņēmis esmu 22., bet ne 23. Zaudētas 2 minūtes, kas izrādās izšķirošā kļūda, beigas nocīnos, tomēr dienā zaudēju Dāvim 1:30, bet kopvērtējumā 1. vieta saglabāta.
Tā nu pēc daudzu gadu pārtraukuma beidzot ir izdevies Latvijas kausa posmā tikt pie uzvaras. Lai arī stiprais gals tā arī neatbrauca, tomēr zīmīgs sasniegums, kuru vajadzētu atkārtot pēc iespējas ātrāk. Nākošie mači laikam būs Mazā balva, cerams, ka Aldim kartes pietiks un es ar varēšu startēt! :)
2 komentāri:
Veco zeen, karte tik tiesaam ir tik laba (laba treninjiem)cik man Stabin Maris lieliija? Gribeetu dzirdeet tavu viedokli, vai ir veerts braukt treninus skriet?
Nu kartei nav ne vainas, man vismaz reljefs nelikās pārāk sarežģīts. Es jau nezinu, ko tev Stabiņš stāstīja. Apvidus varbūt nedaudz velk uz Igauņu pusi dēļ purviem, bet nav nekas pārāk unikāls, vienīgais, ka pilnīgi jauna karte.
Ierakstīt komentāru