otrdiena, 2018. gada 26. jūnijs

Neviens taču so nelasa, vai ne?

Šķiet, ka orientieristu blogi ir miruši, mode ir pārgājusi un amba, tikai vienīgi Renārs, kā īsts maratonists turpina pacietīgi kapāt. 
Lai arī, visticamāk, tikai paša ķeksītim un kaut kādai vēsturei, tomēr uzskaitīšu iemeslus, kāpēc 2015. gada rudenī izdomāju mest mieru aktīvai sportošanai. 
Laikam pats galvenais iemesls bija tas, ka viss process bija kļuvis par tādu kā darbu bez algas un gandarījuma. Skrien, trenējies, uzvari, repeat un tas viss bez pozitīvajām emocijām. Nebija vairs tā pacilājuma, kas bija, kad atsāku skriet A grupā. Bija iestājies tāds kā neliels status quo, attīstība bija apstājusies un celt savu līmeni šķobīgās veselības dēļ nebija iespējams. Turpat arī seko finansiālais aspekts. Grozi kā gribi, bet orientēšanās hobijs nopietnā līmenī maksā diezgan bargu naudu. Pieticīgi rēķinot un atsakoties no daudz lietām, man tāpat aizgāja ap 1500 eiro gadā. Neko daudz vairāk jau arī nevarēju atļauties. Un arī laiks tiek apēsts čupām. Darba dienās atnāc mājās, ej skriet un pēc tam gulēt, brīvdienās prom uz sačiem. 
Nu un tad divas sakritības, kas lika izlemt. Viena bija tā, ka nolēmu mesties iekšā graudkopībā un bija jau paredzams, ka aktīva trenēšanās nebūs savienojama ar jauna uzņēmuma vadīšanu, kas mēģina atsperties. Sezonas laikā banāli pat nav laiks aizbraukt uz sacensībām. Un pēdējais bija tas, ka atkal sāka streikot celis, kur risinājums droši vien bija operācija. Lai varētu for fun paskriet? Nē, paldies! 
Šo visu kopā saliekot es sapratu, ka tērēju savus resursus - laiku, naudu un veselību un no tā neko neiegūstu. 
Sports ir grūts un sports ir nežēlīgs un tikai daļai patiešām izdodas nonākt virsotnē. Taču atšķirībā no lielajiem komandu sporta veidiem, kur profesionālu sportistu ir simtiem un nav jābūt topā, lai nodrošinātu iztikšanu, orientēšanās vēljoprojām viss pa lielam ir for fun, tāpēc visu cieņu mūsu izlasei, kas tērē savu laiku, naudu un veselību, lai nestu Latvijas vārdu pasaulē. Katram savs ceļš ejams, tomēr ar pārliecību varu teikt, ka vēl jau tiksimies mežā, jo vienmēr jau var uzskriet for fun. 

pirmdiena, 2015. gada 13. jūlijs

Kāpa 2015 un sezonas pirmās daļas noslēgums

Lai arī elitē skrienu jau 5. gadu, tomēr Kāpu bija sanācis līdz šim izlaist. Tad nu šogad biju apņēmies beidzot noskriet visas trīs dienas smagajā Amatas apvidū.
 Pirmā diena solījās būt vēl smagāka, jo prognozēs temperatūra bija 25 un vairāk. Diemžēl šoreiz prognozes nemeloja un termometra skala sasniedza aptuveni 28 grādus starta brīdī. Distanci iesāku nepārliecinoši, tomēr bez īpašiem laika zaudējumiem un par spīti dažām mazām kļūdiņām līdz 13. punktam biju pakāpies līdz 4. vietai, ja ierēķina Rūdolfa laiku, kurš vēl tobrīd piedalījās cīņā. 
Tomēr pēc tam laikam sāka "iet ciet". Ne pārāk labi aizskrēju uz 14., bet uz 16. varianta kļūdā vien zaudēju virs minūtes. un tad sekoja muļķīgākā kļūda uz 17. - uzskrēju uz ceļu un uz nepareizo pusi, turklāt vēl pašu punktu nemācēju paņemt.  Skrienot uz 18. sajutu, ka spēki ir gandrīz izsīkuši un tas rezultējās vēl vienā muļķīgā kļūdā uz 21. punktu. Aizskrēju līdz punktam praktiski īstajā vietā, bet biju dažus metrus par augstu un papardēs neredzēju milzīgo akmeni. Vēl vismaz minūte kļūdā. Rupjās kļūdās vismaz 5 minūtes un tikai 9. laiks dienā. ar 13 minūšu deficītu līdz DD laikam.
 Otrajā dienā biju nobriedis stabilam skrējienam. Iesāku droši bez lieka riska, labā ātrumā paņēmu pirmos 4 punktus, bet tad uz 5. punktu uzkāpu kalnā un labākajās 16 grupas tradīcijās vienkārši aizrāvu pa kreisi no ideālās trajektorijas. Kaut kādu iemeslu dēļ iedomājos esam stipri par augstu un pa labi. Piesieties īsti nebija kur, tāpēc tikai pēc 5 minūtēm beidzot izdevās "triangulēt" punkta lokāciju, bet, joptvai, punkta ta nav arī tur. Ātrs skatiens tuvējās eglēs, bet tāpat tukšs. Viss izbradāts, bet punkta nav. Izmetu vēl vienu līkumu lai pārbaudītu, vai tiešām esmu tur, kur domāju. Jā, viss sakrīt, tātad šodien 37. punkta nav un tas nozīmē rezultātu anulēšanu. No vienas puses slikti - netikšu pie WRE punktiem, bet no otras puses labi - kopvērtējums nebūs pilnībā sačakarēts. Bet pa īstam piespiesties tempā skriet vairs nemēģināju, tikai treniņa pēc distanci veicu līdz galam ar vēl dažām lielākām un mazākām kļūdām. Pēc finiša gan bija šaubas, jo lielākā daļa gan to punktu bija atradusi, tomēr beigās rezultātus pamatoti anulēja.
Trešajā dienā biju gatavs spridzināt, uzsāku ātri un agresīvi, bet tehniski sākumā nemaz tik spīdoši negāja - nominstinājos pie 1. punkta. neveiksmīgi paņēmu 2 un paņēmu arī zaudējošo variantu uz 3. punktu, uz 4. nemācēju atrast labi skrienamu pamatu, pinios krūmos, un uz 5. punktu paņēmu nepareizu varinatu un lieki vēl pacēlu kalnu. Kopumā vismaz 2 minūtes liekas klāt. Tomēr turpinājumā sniegums bija daudz labāks un bija tikai dažas 10sec kļūdiņas uz 10., 14. un 16. punktu distances 2. daļā bija sajūtas, ka lidoju. Rezultātā dienā 8. laiks un kopvērtējumā 7. vieta, 1:30 par īsu 6. vietai. Kopumā pilnīgi reāla bija 4. vieta, bet kļūdu % vienkārši bija daudz par lielu. Tikai 3. dienā distances 2. daļā beidzot šogad sajutu plūdumu distancē. Tomēr kopumā ar Kāpu varu būt apmierināts, jo tomēr konkurence bija ļoti spēcīga un sacensību formāts ir smagākais Latvijā.
Tagad pienācis laiks savilkt galu par pirmo pusgadu, sarēķināju, ka esmu apjomā savācis 201 stundu pirmajā pusgadā, šķiet, ka šogad apjomā būšu pielicis klāt pietiekoši daudz, lai nākamgad pakāptos vēl soli augstāk. Līdz rudenim vajadzētu kārtīgi pastrādāt kartē, lai izskaustu muļķīgās kļūdas un varētu skriet neskatoties kartē. Nākošās secensības - Vasaras izaicinājums Daugavpilī. Jāaizbrauc un jānovērtē beidzot OK Stigas rīkotos mačus. Uz tikšanos Daugavpilī!

piektdiena, 2015. gada 10. jūlijs

Ekipējums

Tā kā blogā pārsvarā ir sacensību atskaites, tad pārmaiņu pēc pievērsīšos nedaudz citai tēmai - inventāram vasaras sacensību laikā. Bildēs konkrēti modeļi, kādi ir manā rīcībā.
 Pats svarīgākais man ir apavi un kompass. Paši iecienītākie apavi man jau vairākus gadus ir Inov-8 X-talon 212, ļoti labi apavi visiem Latvijas apvidiem, viegli, ērti, samērā izturīgi un nemaksā kosmosu. Ar šiem apaviem skrienu gan sacensībās, gan treniņos. Ne pārāk garus gabalus var skriet arī pa asfaltu.
Kompasi man jau vairākus gadus ir Moscompass ražojumi - labi un cenā draudzīgi kompasi. Pašlaik gan lietoju pašu dārgāko modeli - Model 9 Superelite. Kompasa īpašā stabilitāte izpaužas pie lielākiem ātrumiem un jo ātrāk skrien, jo stabilāks ir kompass. Manuprāt ne-elites skrējēji nejutīs atšķirību starp superstabilo un supereliti, bet maciņš gan. Lietoju īkšķa versiju, bet faniem ir arī iespēja migrēt ar kompasa moduli uz/no plāksnīti/es, kura maksā tikai dažus eiro. 
Neiztrūkstošs atribūts treniņos un sacensībās ir arī pulsometrs. Pašlaik lietoju Polar V800 (ļoti jauka dāvana dzimšanas dienā no Daces). Pulsometrs ir aprīkots ar kaudzi funkciju, no kuriem svarīgākās: GPS ceļš, altimetra dati un pats pamats - pulsa rādījumi. GPS ceļu var uzlikt uz kartes un labāk analizēt kļūdas - elites grupā lielākajai daļai pašsaprotama lieta. Altimetrs palīdz salīdzināt distancēs un treniņos kāpumus/kritumus, šī informācija var palīdz nedaudz labāk sagatavoties sacensībām kalnainos apvidos, kā arī noder statistikai analizējot datus garākā laika posmā. Pulsa rādījumi ir kļuvuši par neatņemamu treniņu sastāvdaļu, trenēties bez pulsometra ir tas pats, kas skriet kedās pa mežu. Pulsometrs palīdz veikt treniņus pareizajā intensitātē.
No tehniskiem palīglīdzekļiem vēl jāpiemin leģendu turētājs, ļoti vienkārša lieta, nemaksā daudz un ja ir vēlme, var arī pats izgatavot. Tomēr ļoti svarīga un noderīga lieta,  ļauj ātri noskaidrot kontrolpunkta nummuru un leģendu. Diemžēl reizēm arī pašam sanāk grēkot neielūkojoties leģendās, bet to darīt ir svarīgi, it īpaši sprintos, kur punktus var ielikt žogiem dažādās pusēs, zem un virs tiltiņiem. Nepārspīlējot, leģendas var izšķirt maču iznākumu un ne tikai elites grupās.
Par atzīmēšanās čipiem nav daudz ko teikt. Lietoju Si-Card6 un Emit parasto karti. Ja nu gadījumā vēl krājumā ir Si-card5, labāk tikt no tās vaļā un paņemt jaunu čipu. Si-card5 atzīmēšanās "ātrums" nav tik ātrs un ir iespējas "atzīmēties" bez atzīmes, jaunajām kartēm nav tādu problēmu, ja vien kontrolpunkti nav "gulēšanas" režīmā. Modeļi daudz un dažādi, izvēlēties var pēc cenas/patikšanas. Par emit karti varu teikt, ja nav iegādāta, labāk nemaz nepirkt. Jaunās kartes mēdz ļoti ātri nomirt, pat apejoties ar tām saudzīgi, nemaz nerunājot par ziemas mačiem.
Gandrīz visu rakstā minēto aprīkojumu var nopirkt http://osveikals.lv/, kur iepērkos arī es.

sestdiena, 2015. gada 4. jūlijs

Jukola 2015

Kāpas gaisotnē varbūt nav īstais brīdis publicēt atskaiti par Jukolu, tomēr labāk vēlāk nekā nekad.
Šogad klubā tika nolemts uz Jukolu vest jau 2 vīru komandas. Tomēr dzīve ieviesa korekcijas un no 14 vīriem 3 nevarēja piedalīties dažādu iemeslu dēļ. Tāpēc šogad, lai izbēgtu no masu starta, tika nedaudz pamainīta taktika un šoreiz tieši es stājos uz starta līnijas 1. etapā.
Mērķis šogad Jukolā bija nesalaist visu grīstē, pieminēšu, ka iepriekšējos divus gadus pārķēru etapus un abus gadus zaudēju virs 10minūtēm savam ideālajam laikam. Bet pēc modeļa pagaršošanas, ģīmis palika garš. Pat lēnām skrienot/ejot pa dienu bija problēmas saprast apvidus attēlojumu kartē. Pauguri, mikropauguri, klintis, un mazie "pelēkie" dabā bieži vien šķita vienādi, vienīgā taktika, kas kaut cik strādāja, bija orientēties pēc lielajām formām. Vienīgais pozītīvais bija tas, ka empīriskie novērojumi liecināja, ka parasti 1. etapā mans sniegums ir samērā labs.

Starta koridors šogad bija ļoti šaurs, un startējot no 355. pozīcijas gar malu nekur uz priekšu nevarēja izrauties, atlika vai nu ar elkoņiem dauzoties kādu vietu ievinnēt vai arī skriet tikpat ātri kā pārējais bars un gaidīt izdevīgākus apstākļus. Šoreiz pirms starta biju iedzēris želeju ar kofeīnu, bet tas pašsajūtu tikai pasliktināja, tāpēc izlēmu startā necensties par visām varītēm kapāties uz priekšu. Šķiet, ka starta drūzmēšanās varēja maksāt aptuveni minūti, tomēr lēnām dzenot lēnākos, kas bija priekšā startējuši, līdz pirmajam radio punktam biju pakāpies jau uz 135. vietu. Visa skrējēju grupa bija izstiepusies garā, garā desā. Līdz 10. punktam biju izvēlējies pareizos farstu virzienus, tomēr uz 11. punktu par daudz aizvilku līdzi un uzmetu nelielu līkumu. Šajos punktos arī notika pirmā paretošanās un izveidojās aptuveni minūtes liela atstarpe starp pirmajām 70 komandām un pārējiem man izdevās noturēties pirmajā grupā. Otrajā garajā etapā līderi izvēlējās sliktu ceļa variantu un līdz ar to atstarpe līdz viņiem samazinājās. Skrienot uz 15. punktu pamanīju, ka esmu grupas pašā aizmugurē un neviens aiz mani neskrien. Nedaudz jau gāja ciet un skrienot uz 17. punktu vairs nefiksēju kur esmu un aizvilku uz farstu.  Pa ceļam paķēru vēl vienu, bet diemžēl zaudēju 1:20 šajā mini ekskursijā. Tomēr turpinājumā izdevās labi paņemt 19., kurš arī bija farsts un pēdējie daži punkti bija salīdzinoši vienkārši, kur izdevās dažas vietas pacelt un finišēt 66. vietā. Lai arī fiziski nejutos īpaši labi, izdevās tehniski labs skrējiens un labākais rezultāts līdz šim Jukolā.
Pavasara cēlienā vēl palikusi tikai Kāpas pēdējā diena un tad jau jāsāk gatavoties rudens mačiem.

svētdiena, 2015. gada 7. jūnijs

Baltijas Čempionāts 2015

Nu ko lai saka, cerības bija lielākas nekā gala rezultāts. 21. vieta nebija tā, pēc kuras braucu, it īpaši ņemot vērā, ka treniņos viss rādīja, ka formai vajadzētu būt divus stirnu spēkus labākai nekā iepriekšējo gadu. Iespējams, ka vienkārši šīs sacensības jānoraksta kā mistisks nespēks nesaprotamu iemeslu dēļ.
Labi, sāpe izkliegta. Mačam gatavojos atbildīgi, piektdien pat braucu uz modeli paskriet, nošausminājos par šausmīgo slikti skrienamo balto mežu, kur pamatne bija mellenājiem klāta un zem tiem dažādi celmi, zari un mazu, nozāģētu, sakaltušu egļu stumbri. Arī reljefs vietām bija pagrūti saprotams, ļoti plūstošs. Tomēr par laimi garā distance neveda pa šo kartes galu, bet gan pa kārtīgāku reljefu, kuru nebija problēmas salasīt.
Distancē īsti plūduma nebija, uzsāku normāli, var teikt, ka pirmos divus punktus pat paņēmu tīri sakarīgi, tomēr ne fiziski, ne o-skila ziņā nejutos spīdoši. Ne visai veiksmīgi izvēlējos variantu uz 3. kp, nobakstīju beigās 4. un uzmetu lieku līkumu uz 5.  Arī uz 7. neizgāju to taisnāko ceļu un tad sekoja minūtes kāsiens uz 9. punktu. Laikam jau par daudz ieberzos aizaugušajā izcirtumā. Skrienot uz 11. punktu sāku plānot tālāko distanci, pētīt taurenīti un uzskrienot kalnā vairs neko nesapratu, bet tomēr ļoti nepārliecinoši paņēmu 11. punktu un tad pats nezinu kādu iemeslu dēļ ne tikai sajaucu taurenīšu zarus, bet arī nepareizā virzienā sāku skriet, vienmēr jau var iet sliktāk un var kā Evely Kaasiku sākt skriet atpakaļ uz iepriekšējiem punktiem. Tomēr ar to bija pietiekoši lai izsistu no sliedēm. Uz kļūdu zaudēju kādas 3 minūtes plus vēl nepārliecinošā orientēšanās zaļajā apvidū. Pie 18. punkta karte bija tiešām nesaprotama, lielākā kļūdā neaizgāju tikai tāpēc, ka skrēju tīri pēc reljefa. Un tad jau bija laiks sākt ēst želejas. Atlikušajā distances daļā vairs lielas kļūdas nesataisīju, tomēr distancē pavadītais laiks bija graujoši liels 1:40:54 un bija skaidrs, ka tobrīd 3. laiks kritīs stipri uz leju un drīz vien noslīdēju uz galīgo 21. vietu. Tikai 7 vietas labāk nekā iepriekšējo gadu. Galīgo vietu sadalījumu nedaudz ietekmēja ne visai veiksmīgi izplānotā starta kārtība ar 2 minūšu intervēlu un taurenīti, jo gandrīz visi top 15 skrējēji distances otro distances daļu pēc taurenīša skrēja bariņos pa 2 vai 3. Vietu izteiksmē man tas neko nemainīja, bet pieņemu, ka pie savādāku notikumu scenārija, tas būtu varējis ietekmēt pat trijnieka vietu sadalījumu, kā tas bija trešdien Pasaules kausā garajā distancē.
Lai vai kā, šie mači ir beigušies un ir jāskatās uz nākošajiem. Lai piedod Aldis, Mazo balvu šogad izlaidu ar skatu uz Jukolas pirmo etapu.

otrdiena, 2015. gada 2. jūnijs

Rīgas Čempionāts 2015

Lai arī ar nokavēšanos tomēr uzrakstīšu arī par Rīgas Čempionātu.
Šie mači bija kā labs treniņš pirms Baltijas čempionāta - garā distance, normāla izmēra (1:15 000) karte, kārtīgs apvidus. Tāpēc nevarēju laist garām. Apvidus bija pārsvarā peldošs un neizteikts, pamats pārsvarā bija mīksts ar mellenājiem klāts, neiztika arī bez biezi aizaugušiem izcirtumiem, kas pamatīgi sita lejā ātrumu.
Distanci iesāku pārliecinoši, bez īpašām kļūdām, 4. punktu paņēmu ne visai veiksmīgi, bet iztiku bez lieliem laika zaudējumiem. Līdz 10. punktam biju iekrājis jau pieklājīgu 2minūšu pārsvaru pār Krūmiņu. Tomēr turpinājums vairs nebija tik spīdošs. Uz 11. punktu izvēlējos nepareizu variantu ar garāku ceļu un vairāk izcirtuma savā ceļā. Tika zaudēta aptuveni minūte. 13. punkts bija interesants ar divām - pēc skata līdzīgām ceļa izvēlēm, es noriskēju un skrēju pa taisno cauri zaļajam, kurš izrādījās, nav nemaz tik zaļš. Tomēr izvēloties taisnāku variantu uz 15. punktu iekritu, jo pa taisno skrienot zaļais bija ļoti zaļš un vairāk bija izcirtumi nekā mežs - zaudēju atkal minūti. Uz noguruma fona beigās vēl uztaisīju muļķīgas kļūdas uz 23. punktu, kur likās, ka esmu pa nogāzi aizgājis garām punktam un 26. punktu, kur J. Tamuža filmēšana nedaudz izsita no sliedēm un būtībā neieraudzīju bedri, kura turpat blakus vien bija. Tomēr šoreiz ar to pietika, lai izcīnītu uzvaru saglabājot distances sākumā iekrāto pārsvaru, jo arī konkurenti šoreiz neskrēja perfekti.

piektdiena, 2015. gada 22. maijs

LČ garajā distancē 2015 jeb kā es atstāju pie celma sudraba medaļu.

Sacensības šoreiz tika sagaidītas stipri lielā neziņā. Otrdienā pirms mača tika smagi sabakstīta acs Meridiānā, trešdien jutos diezgan slikti, bet bija cerības, ka krosā zaudēšu tik dažas sekundes uz kilometru. Diemžēl tas bija tālu no īstenības, terminatora sarkanās acis tomēr bija pietiekoši nopietna trauma un ātrums kritās ar katru apli, bet trešajā vidējais temps jau bija 4min/km (būtībā pašlaik vidēja ātra treniņa temps). Sapratu, ka nav ko mocīties beztolkā un pēdējo apli jau atsildījos, lēnam samazinot pulsu. Pēc krosa tika nolemts ieturēt pauzi divas dienas, sestdien paskriet un skatīties uz sajūtām. Sestdien jau bija daudz labākas sajūtas, acs vairs nesāpēja nemaz un jutos tīri normāli, tāpēc nolēmu tomēr skriet garo distanci.
Svētdiena solījās būt ne visai silta un stipri lietaina. Un tā arī bija - lija praktiski visu dienu, un visu laiku, ko pavadīju sacensību centrā un distancē. Lai arī iesildoties likās tīri normāls laiks, tad pēc nemitīgās dušas mežā drīz vien nosalu. Bet nu laikam jau jāsāk ar visu pēc kārtas. 
Jau skrienot uz K punktu mani gaidīja dubļi, tādi, kur nelīdz nekādu protektoru apavi. Un jau skrienot uz pirmo punktu sajutu, ka purvi ir pilni ar ūdeni. Pirmie divi punkti paņēmās tīri ok, lai arī bija neliela neizpratne brīžiem. Trešo gribēju paņemt kā elementāru punktu, bet tomēr viņš bija pietiešo sarežgīts, lai beigās nobakstītu un arī variants apkārt pa balto varētu būt bijis labāks. 4,5,6 - ok, bet uz 7. bija dažas minstināšanās un beigās vēl pašai prizmai garām aizgāju dažus metrus, šeit jau biju nosalis. Skrienot uz 8. mani jau bija panācis Edgars. Nopriecājos, ka nemaz tik ātri neesmu noķerts un nolēmu skriet pakaļ, jo izrādījās, ka šādā apvidū nemaz tik lielu ātrumu pat Edgars nevar attīstīt. Plānu veiksmīgi pildīju līdz pat 14. punktam, bet diemžēl skrienot uz 15. pamatīgi atsitu celi pret jaunaudzes malā esošu bērza celmiņu. Pēc pavārtīšanās pa zemi nolēmu, ka laiks izdzert pirmo želeju. Rokas bija tik nosalušas, ka nebija iespējams atplēst iepakojumu, to nācās darīt ar zobiem. Kopumā zaudēju divas minūtes šajā piespiedu pauzē, piedevām turpinājumā izvēlējos ne visai labu variants, pa ceļu noteikti būtu bijis ātrāk. Aukstums traucēja ne tikai skriet, bet arī domāt un jo ilgāk skrēju, jo vairāk nosalu un lielāku sviestu taisīju. Uz 17. būtībā stāvēju vairākas reizes. 18. nesapratu kur pats esmu, vairākas reizes saminstinājos. Tas pats uz 20. punktu, ceļā uz 21. punktu izdzēru otru želeju, bet pēc sajūtām tas neko nedeva. Domāšana bija grūta, skriešana arī un uz katru punktu zaudēju daudz laika. Neesmu ārsts, bet šķiet, ka pie 23. punkta sākās hipotermijas simptomi. Respektīvi nekontrolējams drebulis, tāds, ka karte kratās 20cm augšup lejup.  Domāt palika pavisam grūti, un līdz finišam zaudēju vēl 4,5 minūtes. Biju tā pārsalis, ka vēl 20minūtes pēc tam mašīnā drebēju. Rezultāts - 1:39 - 10. vieta. Grūti teikt, vai aukstums nebūtu mani tāpat pieveicis, ja nebūtu atsitis celi, bet rezultāts noteikti varēja būt 3nieka vērts. Žēl, protams, bet turpmāk jāņem vērā, ka šādi laikapstākļi prasa stipri savādāku ģērbšanos.
Nākamās sacensības būs jau rīt Baldonē, kur uzskriešu Rīgas čempionātu, lai neatrastu no lielā mēroga un pēc tam jau BOC. Diemžēl kā nepatīkams pārsteigums ir tas, ka šogad Baltijas čempis, kā izrādās, nav WRE posms. Cik sekoju līdzi, tad visus iepriekšējos gadus tā ir bijusi WRE garā distance. Tomēr šoreiz bez ierobežojumiem arī atklātajās sacensībās būs iespēja uzskriet elites garo distanci. Katrā ziņā tādā vai citādā statusā noteikti startēšu un centīšos parādīt savu labāko sniegumu.

ceturtdiena, 2015. gada 7. maijs

Aronas Kauss 2015

Aronas kauss nekur tālu nepārcēlās no LČ nakts un turpinājās tajā pašā kartē. 
Pēc briesmīgās nakts bija cerības, ka dienas laikā būs nedaudz labāks skils un kartes uztvere. Bet sekoja vilšanās jau uz pirmo punktu, karte izrādījās gandrīz tikpat nesaprotama kā nakts laikā.
Mazi līkumi uz pirmo punktu nosita pārliecību, kas rezultējās minūtes kļūdā uz otro. Trešais nedaudz garām un ceturtais arī ar līkumu, piektais - nejēdzīgi iztērēti spēki un laiks pa purvainajiem upes krastiem. 6. punktu aizgāju nedaudz garām, nācās mest līkumu ap purvu. Kopumā 2:20 kāsiens. Tad vēl neliels līkums uz 10 punktu caur gravu un saldajā 2:10 kļūda uz 13. punktu. Nebija sarežģīti, bet tomēr pamanījos aizskriet par tālu. Vēl neliels līkums uz 17. punktu (interesanti, kāpēc man vajadzēja skriet tieši uz upītes līkumu?!). Un vairāk jau nekas īsti nebija glābjams, palika tikai tīri skriešanas etapi.  Rezultātā graujošas +6minūtes no Mārtiņa laika.
Garā distance šoreiz bija tāda pusgara, jo kartes mērogi vairāk neatļāva. Plūduma distancē nebija, bet lielu kļūdu arī ne. Garajos etapos nebija tie labākie varianti, bet bija pārliecība par ātrumu. Uz 6. punktu kaut kā nesapratu reljefu un tā attēlojumu kartē. Uz 7. iekritu uz kartes nepilnībām, bet īpaši daudz nezaudēju. 10. punktu atkal muļķīgi cīnījos pa purvaino krastu upīti. Ceļā uz 12. punktu nesapratu karti un uztaisīju lieku līkumu, kompasam vajag ticēt :). Trīspadsmito apliecu par daudz, vajadzēja vairāk taisni virzīties uz balto mežu. Tomēr pie 16. punkta noķēru Zigmāru un bija neliels atvieglojums, jo sapratu, ka tikai brīnums var liegt paņemt pirmo vietu kopvērtējumā. Varbūt nedaudz negaidīti, bet tas iedeva papildus stimulu cīnīties, izdevās atrauties jau uz 17. punktu un turpmāko distanci veicu gandrīz tīri. Jāpiemin vienīgi priekšpēdējais punkts, kur jau nedaudz aizgāja ciet un farsta punkts izsita no sliedēm.
Kopumā labs treniņmačs, kurš izvērtās ar uzvaru kopvērtējumā (Mārtiņš gan otro dienu smagi nokavēja startu un vairs necīnījās). Vēl šajā mačā jāatzīmē jauniešu (M-18) spēcīgais sniegums, lai arī distances viņiem īsākas, tomēr etapos elites cienīgi laiki. Pašam jāpieliek vēl nedaudz ātrumā un tad jau tiksimies pēc 10 dienām Nītaurē. :)

trešdiena, 2015. gada 6. maijs

Latvijas Čempionāts nakts-O 2015

Šogad pirmo reizi devos uz Latvijas čempionātu naktī. Īstenībā šis bija arī pirmais individuālais starts naktī. Diemžēl viss izvērtās ne gluži, kā vēlējos, debija bija tik nožēlojama, ka knapi saņēmos pabeigt distanci līdz galam. Iemesli, kāpēc es pakāsu 21minūti Mārtiņa laikam, ir samērā daudz. Laikam jau nakts-o skils ir kaut kas tāds, kas man nepiemīt no dabas un būs pie tā vairāk jāpiestrādā, ja vēlos kaut cik normālu sniegumu.
Uz pirmo KP devos labā ātrumā, cerībā nepielaist Andri pārāk tuvu, gāju 1. splitlaika ātrumā un paskrēju dažus metrus garām punktam, jo iedomājos, ka tas taču nevar būt mans punkts, punktam ir jābūt tālāk. Kad attapos, tad nākot atpakaļ, jau punktu vairs neatradu un Andris bija jau klāt. Domāju atsēdēt, bet protams uz 2. kp kļūda arī viņam un es izdomāju, ka zinu, kur ir punkts. Izrādījās, ka nezināju uz 4 minūtēm. 3,4,5,6 punktu normāli paņēmu un tad atkal sākās bakstīšanās. 7,8,9 uz 20 sekundēm. 10,11,12 Puslīdz ok, bet Jānis Krūmiņš mani jau bija noķēris. 13. uzbakstījām abi, 14. es aizskrēju pa ceļu garām - kļūda uz nepilnu minūti. Uz 16. izdevās panākt, bet Jānim bija pievienojies vēl viens Jānis. Ceļā uz 17. nevajadzīgi pacēlu vienu lieku gravu un vēl punktam garām aizskrēju, jo neredzēju. Tā arī abus pazaudēju. 18. ieskrēju ielokā un neredzēju punktu.  Un te man iestājās besis. Tālāk jau sākās paskrējiens finiša virzienā. Ceļā uz 21. sakārtoju pulsa jostiņu, pašu punktu paņēmu no ceļa - lasi, kļūda.  22. paņēmu normāli, bet uz 23. izvēlējos atšķirīgu variantu, lai arī zaudēju 1:30, tas vairāk ir tāpēc, ka taisīju liekus līkumus un neskrēju pietiekoši ātri. Labi izpildot etapu, varētu arī zem 5minūtēm paskriet - ātrumu pārbaudīju AK garajā distancē. Tālākais jau bija formalitāte. Nedaudz paskrēju uz 24. un 25. punktu. Uz 26. neko nesapratu, bet kaut kā paņēmu, arī dienas laikā tur bija problēmas ielasīties. Tad nu beigās pilnai laimei noraku 27. un dodoties uz finišu varēja sākt atsildīties.
Kļūdu apjoms ir tik liels, ka pat rēķināt nav jēgas. Fiziski, nedaudz par pārsteigumu pašam biju gatavs uz ieskriešanu trijniekā, bet tas jau nav vienkāršs skrējiens tumsā. Nekas, gan jau citu gadu! :)

svētdiena, 2015. gada 26. aprīlis

Rīgas kausi 2015

Tā kā sacensības nav katru nedēļu, tad centīšos šogad drukāt pēc iespējas vairāk par katrām, kurās piedalīšos.
Šīs sacensības izvēlējos WRE ieskaites punktu dēļ un arī tāpēc, ka solījās būt "baigais mauciens", kā jau katru gadu. Kas sezonas sākumā ar minimālu ātrumu darbu februārī/martā, man tiešām noder.
Lai arī sacensību centrs tiešā līnijā man ir aptuveni 7-8km tālu, tomēr jābrauc caur centru gandrīz 50 minūtes. Eh, žēl ka nav tā ziemeļu tuneļa/tilta. Šajās sacensībās beidzot arī bija iespēja izmēģināt Polar V800, bet par to kādu citu reizi.

Pirmo dienu iesāku labā ātrumā, bija neliela kļūdiņa uz 3. punktu un tad nesalasīju karti un aizgāju kļūdā uz 6. punktu, kaut kādu iemeslu dēļ iedomājos, ka esmu uz līnijas, prāta aptumsums bija tik liels, ka kļūdas labošana prasīja lieku pusotru minūti. Tad sekoja klūda uz 10.kp, kad nelasīju pietiekoši labi karti jau izejot no punkta un pārcēlu kalnu neīstajā vietā, atkal mulsums un lieka minūte klāt. Trīs lietas labas lietas arī trešā kļūda bija ap minūti, kad nesalasīju karti un 12.kp aizgāju dažus metrus garām. Tad vēl inerces pēc sabakstīju 13. un uztaisīju nelielu līkumu uz 14. Pēc sarežģītā reljefa beigšanās beidzās arī kļūdas, bet zaudēts bija pārāk daudz. Rezultātā 26. vieta un +6:13 uzvarētāja laikam. Tomēr 2. diena solījās būt pietiekoši interesanta, jo priekšā esošās vietas bija ļoti tuvu laika ziņā.

Otrās dienas distanci iesāku samērā nepārliecinoši. Uz pirmo punktu ātrumu diži nezaudēju, bet līkums pietiekoši liels, lai skaitītu kļūdu. Pie pirmā punkta redzēju līderus, kuri jau bija abus taureņus veikuši un nosacītos iepalicējus, kuri bija veikuši pirmo taurenīti. Pirmajā taurenī noķēru Andri Kivlenieku un otrajā pieķēru jau baru ar priekšā esošajiem Igtisas skrējējiem, krieviem un Nauri Neimani. Pie devītā punkta vēl bija iekšā un bija ideja kāpināt tempu un mēģināt mukt prom, bet pie 12. punkta sapratu, ka tas tomēr nav reāli, jāpiebremzē un jāskrien ar grupu kopā. Kā izrādījās taktika nebija tā sliktākā un pa ceļam noķērām vēl dažus, kas neskrēja tik ātri kā pirmajā dienā. Ar grupu gāja samērā OK, lai gan krievu o-skils ir viduvējs, tomēr ātrums viņiem bija labs un tas visu kompensēja. Bija neliela iespēja aizmukt no grupas pie 23. punkta, kur krievi aizveda kļūdās, bet tomēr ātrums jau bija liels un ar pliku sajūtu, ka virziens nav tas, atstāt grupu negribējās. Protams, beigās 2008. gada pasaules junioru vicečempions ieslēdza gaismas ātrumu un aizmuka no visiem. Pie lielākām likmēm varēja mēģināt vienu vietu pacelt, tomēr 17. vieta diez vai bija tā vērta.
Kopumā labs ātruma darbs un tehnikas treniņš pie max ātruma. Lai arī WRE punkti tika nočakarēti, tomēr labais 2. dienas veikums atstāja patīkamu pēcgaršu.
Turpmākās 4 nedēļas vairāk aizritēs ar uzsvaru uz treniņiem nekā sacensībām un arī Aronas Kauss netiks žēlots. Apvidus tur solās būt pietiekoši smags, lai trennētos LČ garajai distancei. Patīkami, ka šogad piedalīsies arī Mārtiņš Sirmais un es ceru, ka pieteiksies arī citi izlašnieki. Ir labi, ja ir spēcīga konkurence, daudz labāk var analizēt kļūdainās variantu izvēles un citas mazās kļūdas.