Sezonas rudens cēlienu bija plānots atklāt ar Malienas kausu, tomēr darbi un naudas trūkums neļāva uz tiem aizbraukt, bet uz Valmiera Čempionātu gan biju stingri nolēmis braukt. Tā nu sestdienas rītā cēlos septiņos, lai paspētu no rīta vēl pastrādāt, bet pēc tam ļoti steidzīgi uz maču prom. Tas noteikti par labu nenāca un īsti nokoncentrēties visam pasākumam nesanāca. Kartē arī nespēju ielasīties un tāpēc arī kļūda uz 1. punktu. Par ātrumu gan nevarēja sūdzēties, tāpēc par spīti vairākām kļūdām distances sākumā, man pat izdevās noķert dienas uzvarētāju Edgaru Laķi pa 2min, bet tad sekoja kļūda uz 16. punktu, kas man nosita garīgo par 110% un rezultātā no -2min tiku pie +5:29 atpalicības. Otrā diena līdz ar to solījās būt samērā sarežģīta, tomēr nekā neiespējama.
2. dienas rītā gan savas domas mainīju, jo pašsajūta bija pa vidu starp slimu un veselu, prātā pat iezagās doma, vai man vispār vajag mocīties, bet kaut kā saņēmos un uz startu izgāju. Iesāku lēni, pat apstājos, lai normāli paņemtu pirmo punktu, izlēmu iet apkārt pa kreiso pusi uz pļavu, kas izrādījās veiksmīgs lēmums, jo pļava bija pļauta. Arī otro punktu paņēmu normāli. Bet nu 3. paņēmu uz cūceni aptuveni pēc reljefa, no klajumu izkārtojuma neko nevarēja saprast. Protams, ka līdz ar to likās, ka izcelt uzvaru vairs nav reāli. Turpināju skriet normāli, bija dažas mazas kļūdiņas, bet konkurentus nemanīju it nemaz. Bet uz 17 punktu tomēr pamanīju Didzi Vīksni, kas protams iedeva pa smadzenēm un uz nākošo etapu protams, ka kļūda. Bet nekur tālu neatlaidu un uz 19. atkal vadībā, 20 arī mans, bet uz 21. ieroku, 22. izceļu, bet skrienot uz 23. ieperos tīrītajā jaunaudzē un atkal Didzis priekšā tomēr uz ceļa lēnām aizeju garām. Paskatos kartē no 23 paliek puskilometrs, tikai praktiski jāskrien, 23. paņemu labi, mēģinu turēt tempu un maukt, atpakaļ neskatos, punkti ņemas labi, finiša punkts, paskatos atpakaļ, neviena nav, forši. Bet kurš es esmu, nemanīju ne Edgaru ne Jāni, kuri startēja man priekšā. Tomēr izrādās, ka esmu finišējis pirmais, neplānoti, bet patīkami.
Apbalvošanā skaista medaļa un pilns maiss ar visādām mantām - gan ēdamām, gan neēdamām! Iespējams labākie LK mači balvu ziņā šogad.
Secinājumi
Skatoties splitus abas dienas man ir vairāk par pusi 1. laiki, kas nozīmē, ka ar fizisko bija labi, tomēr jāmācās arī orientēties, kas pēdējā laikā tomēr pieklibo. Pietrūkst raita punkta paņemšana - uzskriešana virsū, kas īpaši nepieciešama vidējā distancē. Ar kreiso kājas saitēm joprojām ir problēma un jācer, ka pa ziemu to izdosies atrisināt. Formā ir izdevies neliels lēciens un treniņos atkal esmu pietuvojies maģiskajai 4:30 robežai. Kā veiksies rudenī, redzēsim, var būt visādi.
Nākošās sacensības - klubu stafetes jau šo svētdienu, kurās, kā zināms no elites vīriem parasti ir gaužām maz kas atkarīgs, tāpēc vēl jo interesantāk. :)
2. dienas rītā gan savas domas mainīju, jo pašsajūta bija pa vidu starp slimu un veselu, prātā pat iezagās doma, vai man vispār vajag mocīties, bet kaut kā saņēmos un uz startu izgāju. Iesāku lēni, pat apstājos, lai normāli paņemtu pirmo punktu, izlēmu iet apkārt pa kreiso pusi uz pļavu, kas izrādījās veiksmīgs lēmums, jo pļava bija pļauta. Arī otro punktu paņēmu normāli. Bet nu 3. paņēmu uz cūceni aptuveni pēc reljefa, no klajumu izkārtojuma neko nevarēja saprast. Protams, ka līdz ar to likās, ka izcelt uzvaru vairs nav reāli. Turpināju skriet normāli, bija dažas mazas kļūdiņas, bet konkurentus nemanīju it nemaz. Bet uz 17 punktu tomēr pamanīju Didzi Vīksni, kas protams iedeva pa smadzenēm un uz nākošo etapu protams, ka kļūda. Bet nekur tālu neatlaidu un uz 19. atkal vadībā, 20 arī mans, bet uz 21. ieroku, 22. izceļu, bet skrienot uz 23. ieperos tīrītajā jaunaudzē un atkal Didzis priekšā tomēr uz ceļa lēnām aizeju garām. Paskatos kartē no 23 paliek puskilometrs, tikai praktiski jāskrien, 23. paņemu labi, mēģinu turēt tempu un maukt, atpakaļ neskatos, punkti ņemas labi, finiša punkts, paskatos atpakaļ, neviena nav, forši. Bet kurš es esmu, nemanīju ne Edgaru ne Jāni, kuri startēja man priekšā. Tomēr izrādās, ka esmu finišējis pirmais, neplānoti, bet patīkami.
Apbalvošanā skaista medaļa un pilns maiss ar visādām mantām - gan ēdamām, gan neēdamām! Iespējams labākie LK mači balvu ziņā šogad.
Secinājumi
Skatoties splitus abas dienas man ir vairāk par pusi 1. laiki, kas nozīmē, ka ar fizisko bija labi, tomēr jāmācās arī orientēties, kas pēdējā laikā tomēr pieklibo. Pietrūkst raita punkta paņemšana - uzskriešana virsū, kas īpaši nepieciešama vidējā distancē. Ar kreiso kājas saitēm joprojām ir problēma un jācer, ka pa ziemu to izdosies atrisināt. Formā ir izdevies neliels lēciens un treniņos atkal esmu pietuvojies maģiskajai 4:30 robežai. Kā veiksies rudenī, redzēsim, var būt visādi.
Nākošās sacensības - klubu stafetes jau šo svētdienu, kurās, kā zināms no elites vīriem parasti ir gaužām maz kas atkarīgs, tāpēc vēl jo interesantāk. :)
1 komentārs:
Zvērs! No tūrista par reālu medaļas pretendentu Latvijas čempī...
Ierakstīt komentāru