Sezona man nu ir beigusies un tad nu beidzot varu pielikt punktu un atskaitīties par iekavēto kopš Valmieras čempionāta, centos, cik nu īsi vien var! :)
Pēc Valmieras Čempionāta sekoja Klubu stafetes, kurās es iegāju kā otrais un iznācu kā otrais, kopumā sniegums slikts. Labi skrējās līdz 8. punktam, kur nenokoncentrējos un nesalasīju karti kā nākas vienā brīdī pat domāju, ka esmu 9. punkta rajonā. Palika tur minūte un līdz ar to Anatolijs jau redzēja manu muguru un līdz skatītāju punktam varēja cirpt visas neprecizitātes, jo mežs bija ļoti labi pārredzams, pēc skatītāju punkta uz 18. vēl viena kļūda uz 30sekundēm un esmu jau iedzinējos par 20 sekundēm, apvidus vairs nav pārredzams, skrienu cik spēka, bet saprotu, ka viss cauri. Vēl pēdējo punktu uzroku uz 10sekundēm... Sajūtas sliktas, bet splitos redzu, ka fiziski par kripatu tomēr esmu bijis ātrāks, tomēr psiholoģiski pietrūka.
Uz LČ nesanāca aizbraukt, bet domāju, ka būtu bijusi laba forma, diemžēl ap septembra vidu veselības problēmas saasinājās un nedēļā pirms Cēsu rudens jau bija palielas problēmas treniņos. Pašā Cēsu Rudenī gan izdevās ļoti labi noskriet, kopumā gan minūtes 4 jau tomēr palika gan variantos, gan kļūdās un diemžēl ar to arī praktiski sezona beidzās. Pēc Cēsu Rudens vēders vispār atteicās darboties, par treniņiem varēja aizmirst un pēc 3. ārsta apmeklējuma reizes beidzot iedeva nosūtījumu uz tā saucamo kobru (briesmīga procedūra), kur atklāja gastrītu. Tad nu man beidzot ir skaidrs, ar ko es mokos jau kopš jūnija sākuma. Nolēmu spēkus taupīt Sigudas Rudenim un maratonā nestartēt, jo tas būtu tikpat jēdzīgi, kā pirms starta sadzerties kolu un saēsties hamburgerus. Tomēr arī tas mani īpaši neglāba, jo visam bonusā vēl kaut kāds vīruss uzklupa un Siguldas Rudeni es sagaidīju ar labu pauzi treniņos un piedevām vēl slims. Sapratu, ka, lai Latvijas kausā tiktu priekšā Edgaram, nedrīkst zaudēt vairāk par trim minūtēm uzvarētājam. Sajūtas pirms starta bija reti sliktas, arī distancē nejutos labāk, pulss debesīs, arī dūrējs sānos gribēja mesties, tomēr par laimi kopā ar Andri un Zigmāru veiksmīgi tiku līdz taurenītim zaļajā, kur nebija tik augsts temps. Protams, "paveicās" un es dabūju skriet viens pats. Tomēr izrādījās, ka taurenīti es biju veicis samērā labi un pat iekrājis 1min pārsvaru, kuru gan es ar vieglu roku pasēju dažus punktus pirms beigām uz bedres, konkurentus nepamanīju un minūtes pārsvars pārvērtās par minūtes deficītu un 4. vietu. It kā slikti, tomēr galveno mērķi es izpildīju, līdz ar to 1. vieta Latvijas kausā pēc šī posma un sezona beigusies, jo dalība pēdējā posmā ar pašreizējo fizisko sagatavotību vairs neko nedotu un būtu kaitīga atveseļošanās procesam.
Sezonas sākumā sapratu, ka nāksies pacensties, lai vispār tiktu kaut vai pie tādas formas, kādu izdevās pagājušajā gadā sasniegt, tomēr uz vasaras sākumu izdevās ne tikai to sasniegt, bet vēlāk arī nedaudz pārsniegt, diemžēl ap to laiku arī sākās veselības problēmas gan ar vēderu, gan kājām un ik pa laikam nācās ņemt pauzītes, kas būtībā lika mīņāties uz vietas. Teorētiski šī sezona nemaz nebija plānota kā pilnvērtīga, tomēr laika gaitā radās vairāki mērķi, no kuriem daži arī tika izpildīti, pirmais mērķis bija medaļa Latvijas Čempionātā, kurš pārklājās ar Cism`u, ko arī izdevās izpildīt, garajā distancē izcīnot 3. vietu. Protams žēl, ka nebija iespējams ātrāk sākt trenēties ziemā, jo līdz zeltam jau nemaz tik tālu nebija, tomēr objektīvi 3. vieta bija tā brīža spēju maksimums. Sezonas gaitā arī radās mērķis uzvarēt Meridiāna kopvērtējumu, kuru septembra beigās izdevās ar uzviju izpildīt, sasniedzot maksimālo punktu skaitu. It kā sīkums, tomēr patīkami, jo konkurence bija pietiekoši sīva, distances pietiekoši sarežģītas un daudzas uzvaras bija vien ar dažu sekunžu atrāvienu. Un pēdējais mērķis ir uzvarēt Latvijas kausa kopvērtējumā, vēl nezinu, vai tas ir izdevies, bet pagaidām tabulā esmu pirmais un vienīgi Edgars var mani apdzīt.
Sezonas sākumā sapratu, ka nāksies pacensties, lai vispār tiktu kaut vai pie tādas formas, kādu izdevās pagājušajā gadā sasniegt, tomēr uz vasaras sākumu izdevās ne tikai to sasniegt, bet vēlāk arī nedaudz pārsniegt, diemžēl ap to laiku arī sākās veselības problēmas gan ar vēderu, gan kājām un ik pa laikam nācās ņemt pauzītes, kas būtībā lika mīņāties uz vietas. Teorētiski šī sezona nemaz nebija plānota kā pilnvērtīga, tomēr laika gaitā radās vairāki mērķi, no kuriem daži arī tika izpildīti, pirmais mērķis bija medaļa Latvijas Čempionātā, kurš pārklājās ar Cism`u, ko arī izdevās izpildīt, garajā distancē izcīnot 3. vietu. Protams žēl, ka nebija iespējams ātrāk sākt trenēties ziemā, jo līdz zeltam jau nemaz tik tālu nebija, tomēr objektīvi 3. vieta bija tā brīža spēju maksimums. Sezonas gaitā arī radās mērķis uzvarēt Meridiāna kopvērtējumu, kuru septembra beigās izdevās ar uzviju izpildīt, sasniedzot maksimālo punktu skaitu. It kā sīkums, tomēr patīkami, jo konkurence bija pietiekoši sīva, distances pietiekoši sarežģītas un daudzas uzvaras bija vien ar dažu sekunžu atrāvienu. Un pēdējais mērķis ir uzvarēt Latvijas kausa kopvērtējumā, vēl nezinu, vai tas ir izdevies, bet pagaidām tabulā esmu pirmais un vienīgi Edgars var mani apdzīt.
Lai vai kā arī viss beigsies, augstā vieta kausā, protams, nenozīmē, ka esmu spēcīgāks par tiem, kas tabulā ir zem manis. Spēkus pa īstam salīdzināt var vienīgi mačos. Sezonas gaitā izdevās labi nostartēt mačos, kur nestartēja izlases tops un uzvarēt tajos, kur objektīvi bija iespējams uzvarēt. Sezona ir devusi daudz vērtīgu atziņu un pārliecību par saviem spēkiem, tāpēc ir vērtējama ar lielu pluss zīmi.
Katrā ziņā tagad ir kārtīgi jāatpūšas, jāsakārto veselība, jātiek skaidrībā ar kājām un jāsāk trenēties nākamajai sezonai, lai varētu skriet vēl ātrāk un vēl precīzāk! :) Pēc pēdējās LK kārtas noteikti publicēšu arī rangu, kā arī noteikti atskatīšos uz dažiem šīs sezonas notikumiem, kurus būtu vērts atzīmēt, lai lasītājiem būtu interesantāk. Šogad mani vēl varēs satikt Madonas novada atklātajā čempionātā vidējā distancē. Noteikti iesaku aizbraukt visiem, kas nebija pavasarī uz Aronas kausu, nenožēlosiet! Tiksimies mežā!
Katrā ziņā tagad ir kārtīgi jāatpūšas, jāsakārto veselība, jātiek skaidrībā ar kājām un jāsāk trenēties nākamajai sezonai, lai varētu skriet vēl ātrāk un vēl precīzāk! :) Pēc pēdējās LK kārtas noteikti publicēšu arī rangu, kā arī noteikti atskatīšos uz dažiem šīs sezonas notikumiem, kurus būtu vērts atzīmēt, lai lasītājiem būtu interesantāk. Šogad mani vēl varēs satikt Madonas novada atklātajā čempionātā vidējā distancē. Noteikti iesaku aizbraukt visiem, kas nebija pavasarī uz Aronas kausu, nenožēlosiet! Tiksimies mežā!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru