Zaļais un baltais

Bieži vien pēc sacensībām gan reālajā vidē, gan virtuālajā var dzirdēt dažus indivīdus sūkstāmies, kas par krosu vai kas par džungļiem. Manuprāt apvidum nav nozīmes, ir jāprot orientēties gan skrajā mežā, gan zaļajā džunglī.
Baltais mežs lai arī parasti ir ļoti ātri skrienams, tomēr prasa arī augstu koncentrēšanos, ja tu esi puslīdz līdzīgā fiziskā stāvoklī ar konkurentiem, jebkura vissīkākā kļūda var maksāt dārgi, jo visticamāk, konkurenti nekļūdīsies. Tieši šī doma man parasti traucē visvairāk un domāju, ka gan jau pārējiem ir līdzīgi. Tātad secinājums, ka šādā mežā vajag ne tikai fizisko sagatavotību, bet arī labus nervus.
Zaļais mežs prasa nemitīgu koncentrāciju, jo tādā parasti pazaudēties var būt vienkāršāk kā divus pirkstus... Lai vai kā, tomēr šādā mežā atkal ir ļoti ticams, ka kļūdīsies pilnīgi visi, līdz ar to nervu spriedze, ja tiek pieļauta kāda kļūda nav tik liela. Līdz ar to, lai arī tehniski sarežģītāk, tomēr var izbraukt uz pieredzi un skillu, ja ir švaks fiziskais.
Man, personīgi, patīk gan viena tipa mežā, gan otra, jo katrs no tiem prasa sava veida pieeju un prasmes. Labs apliecinājums bija tas, kā Valmieras Čempionātā zaļajā esot tā arī nespēju aizmukt no Vladimira Ļaša, to iespēju vien tad, kad bija garais posms pa ceļu, kur izpaudās mana fiziskā sagatavotība. Domāju, ka arī turpmāk ir jābūt gan viena tipa sacensībām, gan otra. Galvenais, lai karte ir laba! :)