2010. gada sākums.

Pie ārsta es vēl ilgi negāju, ziema auksts, tāpat nav jēgas, bet laiks gāja, pēc jaunā gada tomēr saņēmos un beidzot dabūju nosūtījumu uz rentgenu. Rentgenu iztaisīja, slēdzienā rakstīts svešķermenis celī... Domāju, kāds gan man tur par svešķermeni, ja nu vienīgi bojāts menisks. Ģimenes ārste neko nosūtīja pie speciālista uz Traumatoloģijas slimnīcu. Uz turieni protams uzreiz nedevos, pagāja vēl pāris mēneši, kamēr februāra pašās beigās beidzot saņēmos un devos turp, jo pavasaris tuvojās straujiem soļiem. Ārsts apskatīja un noteica, ka nekādus meniska bojājumus rentgenā vispār redzēt nevar, jo šams tur esot pilnībā caurspīdīgs, un pēc kājas izļurkāšanas un dažādu vingrojumu izpildīšanas deva iespējamo diagnozi - hondromalācija. Izrakstīja Glukozamīnu un Nimesilu, papildus nosūtīja uz Magnētisko rezonansi.
Uz magnētisko rezonansi aizgāju un slēdzienā diagnoze tika apstiprināta. Tā nu sagaidīju sniega nokušanu un sāku lēnām trenēties, paralēli dzerdams Glukozamīnu. Aprīlis gāja vēja spārniem un aprīļa beigās nolēmu, ka laiks atzīmēties Latvijas čempionātā.
Šoreiz gan nolēmu, ka jāņem A grupa, jo praktiski biju sasniedzis gandrīz tādu pašu fizisko formu, kā rudenī. Čempionāts izdevās diezgan veiksmīgs, jo sprintā izdevās iegūt 3. vietu, bet garajā distancē 5. vietu.
Tā nu turpinu trenēties un ceru, ka celis mani nepievils. Nākošās sacensības paredzētas 30. maijā - Klubu stafetes Siguldā.