Uz Cēsu Rudeni ceļoju no sev pavisam neierasta virziena - Madonas. Izbraucām ap 9iem, un kratījāmies pa jauko Madonas - Bērzkroga ceļu aptuveni pusotru stundu, kam sekoja vēl aptuveni pusstunda kratīšanās par Vidzemes šoseju un grantinieku līdz Krustkalniem. Ierodamies laicīgi un līdz startam nedaudz vairāk par stundu palicis, tieku pie jauna kompasa (Wipiii) un sāku lēnām ģērbties. Tā kā starts nav tālu, tad izeju tikai 20minūtes pirms starta, un paspēju gan iesildīties, gan atbrīvoties no liekajiem mililitriem. :D
Starts mierīgs, bet koncentrācija nu tā... pagriežu karti uz ziemeļiem, atrodu startu un pirmais punkts... f*** kā lai paņem pirmo punktu? Šķiet šādu jautājumu uzdeva ne viens vien dalībnieks, slaveno 125. punktu nekļūdoties atrada ne vairāk par 3 manas grupas dalībniekiem. Un arī es pēc maza raciena tomēr to izdarīju. OK, pēc mazā šoka ātrs skrējiens uz 2.punktu, karte lasās nu tā, tomēr punktu atrodu tīri OK..Tālāk līdz 7. punktam skrienu tīri OK un jau iekrāju gandrīz 4 minūšu pārsvaru, tomēr te seko kļūda, jo ieskrienu nedaudz paralēlā situācijā, vismaz dabā tā bija, jo pēc raciena, skrienot uz nākamo punktu, redzu, ka viens cits skrējējs dodas tādā pašā virzienā, kā es - nepareizā! 8.punkts normāli, bet tālāk sekoja mistisks raciens uz 9.punktu. Skatos kartē - izskalojums aptuveni 100m no 8.punkta, ņemu ar kompasu virzienu un virzos pa ieloku augšā kalnā, un meklēju izskalojumus, skatos vienu, otru, trešo, bet punkta kā nav tā nav, beigās ieraugu izcirtumu, jā esmu sen garām. Pagriežos un mēģinu saprast, kas ir kas, nu neko saprast nevaru, paskraidu pāri deguniem, varbūt tepat ir, nē, redzu, ka MagoņKārlis paņem kaut kādu punktu, it kā par tālu priekš manis, bet aizskrienu un IR lēzenā 50cm dziļā ieplakā ! Labi skrienam tālāk, 10. punkts uzskrienu virsū, 11. punkts atkal izskalojums ielokā (horizontāle 5m), skatos atkal MagoņKārlis parādās, skrienu gar kalnu nu gaidu ieloku, a ieloks, kā nav tā nav, pametu acis atpakaļ, Kārlis jau griežās apkārt, paskatos uz priekšu - pļava... #*@*#@* punkts protams ir ielokā, kurš atkal ir knapas 2,5m raustītās horizontāles līmenī, bet ko nu vairs... tālāk jau žmiedzu cik nu spēju un varēju. Kļūdījos uz 13. punktu - virzienā nepareizi aizgāju, tālāk jau 14. punkts - 163, kur atkal nobrīnījos par kartes zīmējumu, tomēr man to punktu izcēla(!) Nedaudz kļūda uz 15. un divas minūtes lielas kļūdas pašās beigās... finišēju ar rezultātu 1:16:05 8,8km. Vēlāk izrādījās, ka ar to tomēr pietika, lai vinnētu. Pāris stundas nīkšana autobusā, apbalvošana ar viduvēju medaļu un ļoti labu balvu. Kopumā pasākums uz + zīmes, jo dabūju sev tik ļoti nepieciešamos 100 punktus, labu balvu un izskrējos tiešām kārtīgi.
Atpakaļceļā atkal divas stundas kratījiena, jo par braukšanu to nekādi nevar nosaukt, un pēc tā es tagad pilnīgi oficiāli varu paziņot, ka ienīstu ceļa posmu Bērzkrogs - Madona.
2 komentāri:
Es lasu blogus un skatos, ka visi ir neapmierināti ar Cēsu rudeni. žēl ka tā, jo iepriekšējos gados tiešām bija superīgs mačs un pēc distances vienmēr bija patīkami, bet spriežot pēc sevis šogad esmu laimīgs ka neskrēju tur :)
Nu pats mačs kā tāds bija OK, ja vien nebūtu sūdīgās kartes...
Ierakstīt komentāru