Pēdējo 3 gadu laikā esmu skrējis visās M21 grupās, tāpēc domāju, ka citiem būs interesanti palasīt gan vēsturi, kā man gājis, gan arī visu grupu raksturojumu. Pēc 2006. gada Kāpas 1. dienas nebiju ne skrējis apaļus divus gadus. 2008. gadā izdomāju, ka jāpiedalās Rīgas čempionātā, kurš notika Baltajā purvā. Paņēmu es B grupu un paliku kaut kur stipri pa vidu. Vairāk togad nemaz neprovēju skriet. 2009. gada pavasarī izdomāju, ka jāpatrenējas, paskrēju lēnos treniņus kādu mēnesi un sabriedu uz Latvijas čempi garajā distancē, Kusā. Savus spēkus pārvērtēju un skrēju A grupā - gandrīz nomiru :D, vairāk nekā 9km zaļajā mežā man bija daudz par daudz. Tas mani diezgan piezemēja, vasarā vēl sanāca pusotra mēneša liels pātraukums ceļa sāpju dēļ, taču biju nolēmis, ka rudenī jānoskrien vismaz LČ maratons un septembra sākumā sāku atkal trenēties. Pirms pašām sacensībām kā pamata treniņu skrēju 80minūtes, rūgtās pavasara pieredzes dēļ, sacensībās biju nolēmis ņemt B grupu, jo īsti nedomāju, ka esmu gatavs A grupas 16km, turklāt likās, ka B grupa nemaz tik viegli neņemsies, taču beigās sanāca 2.vietai vinnēt gandrīz minūti uz kilometru. Pēc šīm sacensībām sapratu, ka B grupā var skriet tikai tad, ja tu netrenējies nemaz. Pretējā gadījumā ir jāskatās uz A grupas pusi, ko es arī stingri biju nolēmis darīt. Pēc visām rudens/ziemas nebūšanām ar ceļgalu, 2010. gada aprīlī atsāku palēnām atkal trenēties un uz LČ Saldū jau +/- biju gatavs startēt, sprintā izdevās tikt pie 3. vietas un garajā distancē pie 5. vietas. Tāpēc nolēmu, ka jāturpina trenēties un jāstartē vien A grupā. Pēc mēneša jau izdevās kāpt uz goda pjedestāla atkal - Valmieras čempionātā 2. vieta. Psiholoģiski panākumi bija iedvesmojuši, taču Kāpas daudzdienas nolaida atkal uz zemes, lai arī pirmajā dienā izdevās izcīnīt 3. vietu, tomēr ar katru nākamo dienu kritu uz leju un paliku beigās 6. vietā. Sapratu, ka neesmu nemaz tik stiprs pat priekš A grupas un turpināju trenēties, vasarā nesačkoju un rudenī jau biju ļoti labā formā. To arī pierādīja 5 uzvaras pēc kārtas Latvijas kausa mačos. Rudenī es rēķināju, ka "uz kāju" man ir aptuveni pusminūtes handikaps uz kilometru. Un pēc Latvijas čempionāta stafetēm Ventspilī, es sapratu, ka beidzot ir laiks pāriet uz E grupu, jo pirmajā etapā iznācu 5. vietā, turklāt sanāca arī paskriet kopā ar Lapsu un Kalvi.
Kaut ko darīt sāku jau no Novembra, taču nekādu apjomu neievācu un arī treniņi paši bija ļoti šķidri. Tomēr padarītais ļāva finišēt 10. vietā kopvērtējumā Z2D un 7.(starp latviešiem)KP.
Kopumā varu teikt, ka B grupā lai skrien tie, kas neko vairāk par vienu magnētu/meridiānu/kkocitu nedēļā neskrien, pārējiem vienkārši tur būs garlaicīgi. A grupā jau skrien plaša diapazona cilvēki, gan tādi, kas nedaudz trenējas, gan tādi, kas neko nedara, bet kuriem ir kauns skriet B grupu. Nu par E grupu es domāju, ka ir lieki kaut ko komentēt, tur skrien paši spēcīgākie - tikai tādi, kas trenējas (ar retiem izņēmumiem). Atšķirība starp B un A grupas mainstrīma skrējēju ir samērā maza un jebkurš B grupas skrējējs nedaudz patrenējoties varētu tīri labi startēt A grupā. Taču starpība starp E un A grupas pamatiedzīvotājiem gan ir ļoti liela. Labākie E grupas skrējēji ziemā divos mēnešos savāc tādu apjomu, ko labākie A grupas skrējēji pa visu sezonu. Elites grupas skrējēju iespējamo progresu aptuveni raksturo šī līkne.
A grupai šī līkne varētu būt taisna 45° leņķī pret X asi, bet B grupai varētu piemērot šo pašu līkni tikai samainīt vietām vārdus.Apskatot, piemēram, KP garās distances uzvarētāju laikus, tad to ātrums atšķiras aptuveni par 1,5minūtēm uz kilometru, elitei - 5:15, A grupai - 6:45, B grupai 8:15. Manuprāt, šie skaitļi labi raksturo spēku samērus, kā arī dod iespēju aptuveni novērtēt sevi uz zemāko grupu līmeņa fona. Galu galā būšana pēdējam pilsētā negarantē būšanu pirmajam ciemā. :)
Protams, ka katram motivācija skriet ir atšķirīga, taču tādi nu ir mani novērojumi un domas.
6 komentāri:
Raksts diezgan labs, interesanti palasīt Tavu viedokli ;)
Diezgan precīzi novērojumi, atliek tikai piekrist. Vai nav arī tā ka vidējais vecums B grupā ir vislielākais un E vismazākais.
Tiešām interesants rakstiņš, pilnībā varu piekrist par to grupu iedalījumu - B netrenējas, A ir trenējušies, E trenējas. Un pēc maniem novērojumiem lai uzvarētu kādu no grupām ir jāskrien - E 4-5min/km, A 5-6 min/km, B 6-7 min/km. Un kādi Kristap Tev ir secinājumi pēc pirmajiem mačiem, turpināsi elitē, vai iesi atpakaļ uz A grupu, jo mazliet jūt smeldzīti tajā rakstā? :)
Par vecumiem tā neienāca prātā, bet droši vien tā arī ir.
Ja nepiemeklēs veselības problēmas, tad turpināšu skriet eliti, var jau gadīties, ka Kāpā vai kādā ārzemju mačā nostartēju A grupā, bet nu drīzāk jau nē, nekā jā. Dzīvosim - redzēsim.
Vai Tu vari salīdzināt labākos A grupas skrējējus ar E lejas galu, vai tie ir lielos vilcienos līdzīgi?
Nu, manuprāt, galvenā atšķirība ir ne tik daudz ātrumā, kā izturībā. Reāli pagājušajā gadā maratonā neviens nespēja normāli noskriet 16,5km, kas bija tikai par 0,5km vairāk nekā KP elites distance. Mēs visi reāli noplīsām. Garās ziņā A grupas augša ir E grupas lejā, bet ja jāskrien vidējā, tad A grupas augša ir E grupai pa vidu. Lai veiksmīgi noskrietu garo distanci E grupā, ir jāvāc stipri lielāks apjoms, nekā A grupā. Pagājušo gadu pēc 40h treniņu VČ 10km nebija problēmu noskriet, nekādu izkāsienu nejutu, šogad pēc 60h tajos 16km tomēr uz beigām noplīsu.
Ierakstīt komentāru