Raksts būs par 87., 88. un 89. gada skrējējiem, ar kuriem ir nācies skrieties kopš bērna kājas. Orientēties sāku 97. gadā, kad vēl marķējumus mazajās grupās īsti nepazina. Pirmās sacensības, par kurām varu atrast ierakstus man ir bijušas 97. gada Latvijas čempionāts sprintā V12 grupā, kur gājis man gaužām čābīgi un esmu palicis 3. no beigām. Tomēr tā nebija īsti mana vecuma grupa un īstos cīņu biedrus es iepazinu jau pēc dažām nedēļām Cēsu Rudenī. Šeit jau pavīdēja vārdi un uzvārdi, kurus manā izpratnē būtu vērts atzīmēt: Jānis Pilābers, Kalvis Mihailovs, Anatolijs Tarasovs, Edgars Sparāns. Pilābers savā laikā bija samērā spēcīgs un apskrēja mani ne reizi vien, taču kad iestājās pusaudžu gadi, viņu vairs nevarēja manīt rezultātos, diezgan žēl, jo Meridiānam ar tā gada skrējējiem bija ļoti čābīgi, līdz ar to arī stafetes sanāca ļoooti šķidras un atmiņā ir palikušas sacensības, kad bija jāiet mežā jau pēc 3. vietas finiša. Pārējie uzvārdi, šķiet, komentārus neprasa. 99. gadā pie apvāršņa parādījās Gints Cimmers, Mārtiņš Puriņš, Artūrs Pauliņš. Cimmers ne reizi vien parādīja tiešām labus rezultātus un kad 2003. gadā pārgāju uz Madonas klubu, sanāca pat uzskriet kopā stafeti, tomēr drīz vien futbols viņu iesūca sevī un kopš tā laika O-sacensību rezultātos viņš vairs nav manāms. Puriņš bija ļoti jaudīgs konkurents mazajās grupās, taču ap 16nieku laiku viņš nozuda, tomēr pēc pāris gadiem viņš bija atgriezies un lai arī ne tik spožs kā agrāk, tomēr bija atzīmējies sacensībās, taču tolaik jau es ar skriešanu vairāk biju uz "Jūs". 2000. gadā debitēja Andris Jubelis, Jānis Kūms un brāļi Žagatas, kuri sākumā gan bija samērā švaki, tomēr laikam ejot, pieauga arī viņu skils, kas sasniedza pīķi 2007. gadā, kad Pasaules junioru čempī Mikus palīdzēja tikt pie bronzas stafetē. Taču šķiet, ka pēc šī panākuma interese par O-sportu ir zudusi, tāpēc arī rezultātos šo uzvārdu vairs nevar manīt. Gan Jubis, gan Kūms laikam ejot arī ir audzējuši savus skilus un ja Jubis topā bija jau no sākuma, tad Kūmam kaut kas vienmēr pietrūka, taču neatlaidība nav palikusi bez panākumiem un abi divi tagad ir stabili izlases dalībnieki. 2001. gadā parādījās Marģers Kietis, kas ne reizi vien iekļuva izlasē, taču Junioru vecumā arī viņa O-gaitas aprāvās.
Pēc 2001. gada jauni uzvārdi spicē neparādījās, daži savu skilu audzēja, dažiem tas kritās, bet +/- visu laiku tie paši cilvēki ir skrējuši.
Manuprāt, šie ir vieni no spēcīgākajiem gadiem, jo ne par velti 6 no 10 izlases dalībniekiem ir dzimuši tieši laika posmā 87.-89. gads.
Ja kādu esmu aizmirsis vai nepieminēju, lūdzu piedodiet, bet tad mans raksts būtu nelasāmi garš.
6 komentāri:
Par 89. gada lielāko grandu Pauliņu neko neesi uzrakstijis, viņš par Tevi veselu rakstu ir uzcepis :)))
Nu par tiem, kas joprojām skrien, kaut kad vēlāk ierakstīšu, tos tikai pieminēju. Šis raksts vairāk bija veltīts tiem, kas kaut kādu iemeslu dēļ vairs neorientējas. :)
jā un Marģeram rūgts :)
Vēl jau Laveiķis ir bijis ne tik labs un tad labs :). Varētu teikt arī ka šobrīd īpaši vairs nav manāms orientējamies.
Atceros, kā savu laiku Meridinānā vēl ar tevi cīnijāmies. ... ;)
Meridiānā agrāk bija interesanti, sezonas beigās reizēm visu izšķīra aptuveni minūte ekvivalenta punktos.
Ierakstīt komentāru