Ziema it kā klāt, bet nav ne sniega, ne sala. Un neizskatās, ka šogad mēs varam cerēt uz kaut cik normālu ziemu. Šoreiz jāsaka, ka man par nelaimi, jo biju ieplānojis sākt vākt apjomu uz slēpēm. Normāli es tikai priecātos, ka var skriet visu cauru gadu. Dakteris septembrī teica, ka skriet nevajadzētu līdz martam. Godīgi sakot grūti bija viņam noticēt, domāju, ka pēc jaunā gada sākšu skriet, bet nu sajūtas saka, ka laikam jau būs no tā plāna jāatsakās.
Lai arī kā gribētos visu kaut ko plānot, nav īsti nekādas jēgas, novembrī mēģināju paskriet, bet sapratu, ka līdz normālam apjomam kāja vēl jādziedē. Pluss ir tāds, ka esmu sācis reizi nedēļā iet uz baseinu. Jācer, ka temperatūra lēnām noslīdēs zem nulles un kaut kas no gaisa nobirs, tad jau būtu pavisam jauki.
Novembrī biju arī pie ģimenes ārstes un konsultējoties uzzināju pāris lietas, ka lūzums nākot tikai komplektā ar sastiepumu, lai arī laivveida kauls tika tikai ielauzts, tomēr tiku arī pie sastiepuma. Tagad skaidrs ir tas, ka pieļāvu 2 kļūdas. Neuztaisīju rentgenu un skrēju Latvijas Čempī. Sastiepums noteikti bija jau puslīdz sadziedēts, bet ir smaga aizdoma, ka savu ielauzto kaulu ielauzu vēl vairāk kaut kad vasarā. Biju uzskrējis pāris lēnos treniņus un jutos normāli un tad uzskrēju intervālus. Principā pēc tiem intervāliem sajūtas visu laiku ir bijušas plus - mīnus līdzīgas. Un nekādas dižas izvēles, kā vien gaidīt man nav. Tikmēr jāpapeld, jāpaslēpo un jāmēģina kāds VFS uztaisīt un jācer uz gaišāku nākotni. :)
Lai arī kā gribētos visu kaut ko plānot, nav īsti nekādas jēgas, novembrī mēģināju paskriet, bet sapratu, ka līdz normālam apjomam kāja vēl jādziedē. Pluss ir tāds, ka esmu sācis reizi nedēļā iet uz baseinu. Jācer, ka temperatūra lēnām noslīdēs zem nulles un kaut kas no gaisa nobirs, tad jau būtu pavisam jauki.
Novembrī biju arī pie ģimenes ārstes un konsultējoties uzzināju pāris lietas, ka lūzums nākot tikai komplektā ar sastiepumu, lai arī laivveida kauls tika tikai ielauzts, tomēr tiku arī pie sastiepuma. Tagad skaidrs ir tas, ka pieļāvu 2 kļūdas. Neuztaisīju rentgenu un skrēju Latvijas Čempī. Sastiepums noteikti bija jau puslīdz sadziedēts, bet ir smaga aizdoma, ka savu ielauzto kaulu ielauzu vēl vairāk kaut kad vasarā. Biju uzskrējis pāris lēnos treniņus un jutos normāli un tad uzskrēju intervālus. Principā pēc tiem intervāliem sajūtas visu laiku ir bijušas plus - mīnus līdzīgas. Un nekādas dižas izvēles, kā vien gaidīt man nav. Tikmēr jāpapeld, jāpaslēpo un jāmēģina kāds VFS uztaisīt un jācer uz gaišāku nākotni. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru