Kopš esmu atsācis trenēties, ir gājis kā pa kalniem, ir bijuši daudz lielāki vai mazāki pārrāvumi treniņos, gan veselības problēmu dēļ, gan citu iemeslu dēļ, tas mani ir vedinājis uz pārdomām, par to, cik tad ātri zūd ieguldītais darbs? Par šo tēmu neko neesmu ne lasījis ne dzirdējis. Bet, manuprāt, velti tas tā, jo pārzinot šo aspektu var labāk plānot savus mērķus pēc traumām, slimībām vai neparedzēta trīsdiennieka. :)
Lai labāk saprastu, kas ir kas, paanalizēšu savu spēju kritumu kopš ielauzu savai pēdas kaulu. Pirms traumas lēnajā treniņā ātrums bija aptuveni 4:40min/km, pēc traumas izlaidu 6dienas un ātrums bija nokrities līdz 5:30min/km, kas atbilst aptuveni 16% kritumam ātrumā, pēc divām dienām, gan es iespēju 5:04min/km, kas varētu vairāk būt tuvāk īstenībai. T.i. ātruma kritums ap 7%, nav nemaz tik mazs, jo uz 100min tās ir 7minūtes klāt. Vēlāk sekoja vēl pārtraukums pēc LČ, kas ātruma ziņā maksāja ap kādas 10-15 sekundes uz km. procentuāli 4-5%. Pēc horvātijas 2 nedēļas izdevās aizvadīt skrienot lēnos treniņus, kuru laikā atguvu tos pašus 4-5%. Tomēr pēc neveiksmīgajiem intervāliem augusts bija diezgan šķidrs un lielākā daļa treniņu tika nobraukti uz riteņi, un augusta beigās jau mans ātrums bija 5:40min/km - 12%. Septembrī un oktobrī es netrennējos vispār, oktobra beigās ātrums bija nokrities līdz 6:15min/km - vēl 10%. Bet decembra beigās 6:45 tātad 8%, jeb praktiski tuvu sākuma ātrumam, kāds man bija uzsākot 2009. kaut ko darīt.
Protams, ka rēķināt procentos it kā nav prāta darbs, bet īsti savādāk uzskatāmi salīdzināt spējas nav iespējams. No visa palaga var izdarīt dažus secinājumus, ka sākotnēji ātrums krīt ļoti strauji, un jo tālāk, jo lēnāk tas notiek, kaut kas līdzīgs šim grafikam:
Vēl viens secinājums: neko nedarot pusgada laikā pilnībā var zaudēt jebkādu formu. Tomēr te rodas vairāki jautājumi, kāda ir tā galīgā neforma, un vai visiem formas kritums ir tik straujš/lēns? Kāds ir formas krituma straujums vienam un tam pašam cilvēkam trenējoties piemēram 1 gadu vai 10 gadus, vai 10 gadu garumā ieliktie izturības pamati ietekmē varējuma krituma straujumu?
Bieži vien ir dzirdēti gadījumi, ka slavenas sportistes īsā laikā pēc grūtniecības atgūst formu un izgriež pogas visām konkurentēm, tomēr nav nekas dzirdēts par to, kādu robu tas iesit viņu varējumā (uz cik ilgu laiku) un vai viņas pēc pārtraukuma pilnībā spēj atgūt savu iepriekšējo formu maksimumus.
Lai labāk saprastu, kas ir kas, paanalizēšu savu spēju kritumu kopš ielauzu savai pēdas kaulu. Pirms traumas lēnajā treniņā ātrums bija aptuveni 4:40min/km, pēc traumas izlaidu 6dienas un ātrums bija nokrities līdz 5:30min/km, kas atbilst aptuveni 16% kritumam ātrumā, pēc divām dienām, gan es iespēju 5:04min/km, kas varētu vairāk būt tuvāk īstenībai. T.i. ātruma kritums ap 7%, nav nemaz tik mazs, jo uz 100min tās ir 7minūtes klāt. Vēlāk sekoja vēl pārtraukums pēc LČ, kas ātruma ziņā maksāja ap kādas 10-15 sekundes uz km. procentuāli 4-5%. Pēc horvātijas 2 nedēļas izdevās aizvadīt skrienot lēnos treniņus, kuru laikā atguvu tos pašus 4-5%. Tomēr pēc neveiksmīgajiem intervāliem augusts bija diezgan šķidrs un lielākā daļa treniņu tika nobraukti uz riteņi, un augusta beigās jau mans ātrums bija 5:40min/km - 12%. Septembrī un oktobrī es netrennējos vispār, oktobra beigās ātrums bija nokrities līdz 6:15min/km - vēl 10%. Bet decembra beigās 6:45 tātad 8%, jeb praktiski tuvu sākuma ātrumam, kāds man bija uzsākot 2009. kaut ko darīt.
Protams, ka rēķināt procentos it kā nav prāta darbs, bet īsti savādāk uzskatāmi salīdzināt spējas nav iespējams. No visa palaga var izdarīt dažus secinājumus, ka sākotnēji ātrums krīt ļoti strauji, un jo tālāk, jo lēnāk tas notiek, kaut kas līdzīgs šim grafikam:
Vēl viens secinājums: neko nedarot pusgada laikā pilnībā var zaudēt jebkādu formu. Tomēr te rodas vairāki jautājumi, kāda ir tā galīgā neforma, un vai visiem formas kritums ir tik straujš/lēns? Kāds ir formas krituma straujums vienam un tam pašam cilvēkam trenējoties piemēram 1 gadu vai 10 gadus, vai 10 gadu garumā ieliktie izturības pamati ietekmē varējuma krituma straujumu?
Bieži vien ir dzirdēti gadījumi, ka slavenas sportistes īsā laikā pēc grūtniecības atgūst formu un izgriež pogas visām konkurentēm, tomēr nav nekas dzirdēts par to, kādu robu tas iesit viņu varējumā (uz cik ilgu laiku) un vai viņas pēc pārtraukuma pilnībā spēj atgūt savu iepriekšējo formu maksimumus.
3 komentāri:
Jo lielāka ir izturības bāze, jo ātrāk ir iespējams atgriezties vecajā formā.
Bet vai nav tā, ka vienā brīdī vairs nevar uzkrāt lielāku bāzi, kāda viņa jau ir. T.i. varbūt ir tā, ka nav starpības starp 10 gadus ilgi krātu bāzi un 15 gadus ilgi krātu bāzi?
Tīri teorētiski limiti eksistē vienmēr, tikai ne vienmēr mēs līdz tiem spējam aizsniegties. Tas jau ir sen zināms, ka treniņu pienesums pirmajos mēnešos ir jūtams ļoti strauji, bet jo ilgāk trenējies, jo progress kļūst lēnāks (iedomājamies logaritmisku grafiku), līdz ar to, ja vien treniņos netiek darīts kas tāds, lai organismu grautu, tad pienesums kaut pavisam neliels, bet ir visu laiku.
Ierakstīt komentāru