Tālajā 2001. gadā es piedalījos Latvijas čempī, laikam tas bija sprints un stafete Ļaudonā. Sprintā, protams, bija auzas, bet stafetē tikām pie sudraba, kas skrēja kopā ar mani, neatceros, vispār gandrīz neko neatceros no šīm sacensībām, ja nu vienīgi lielo salu, jo līdz šodienai tās bija 2 vienīgās reizes, kad es piedalījos Ski-o sacensībās.
Ar slēpošanu man ir gājis diezgan šķidri un nekad neesmu bijis dižs slēpotājs, jo šļūkt pa sliedīti ar vecām kocenēm nekad nav gājis īsti pie sirds, ja ātrāk ir ar kājām pārvietoties. Tomēr daļēji apstākļu spiests esmu šoziem pievērsies vairāk slēpošanai. Izrādās, ka ar labām slēpēm un labā trasē slēpot ir tīri ok. Tāpēc izdomāju, ka jāuzslēpo arī kādi Ski-O mači, jo kaut kādi mači tomēr prasās. Pēc pirmās dienas varu teikt vairākas lietas:
*planšetei ir jābūt kārtībā, savādāk orientēties gaužām sūdīgi
*man ir žēl slēpes pa mežu dzīt
*normāli paslēpot varu tikai pa nepārtrauktās līnijas špūrēm.
*man prieks, ka nenositos :D
Principā, lai labi justos šādā pasākumā, vajag labi pārvaldīt slēpes, lai varētu droši izbraukt visas virāžas un apbraukt visus kokus, kas lien ceļā.
Pēc pirmās dienas esmu 4. vietā A grupā lai arī pēc finiša biju diezgan pārliecināts, ka esmu pēdējais, ņemot vērā, cik daudz cilvēku mani apdzina mežā. Rītdien jāmēģina parāpties uz augšu, varbūt sanāk. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru