Pēc LČ nāca tāds neliels atslābums gan tāpēc, ka zināju, ka Kāpā skriešu tikai 2. dienu gan tāpēc, ka veselība atkal niķojas. Kāpai tā arī neko diži nesagatavojos un kāpas nedēļā apjoms nokrita uz 4h, pašas sacensības ieskaitot. Pirms starta jau biju saklausījies nostāstus par baismīgo 1. dienas mežu, kas izrādījās tikai daļēja taisnība. Tā kā šogad biju redzējis Mazās balvas mežu, tad šis mežs nelikās nemaz tik zaļš. Lai arī pārsvarā ātrumu bremzēja egļu jaunaudzes, tomēr vietām jutu, ka īsti forma nav un vajadzētu mēģināt piespiesties skriet ātrāk. Tas gan man noteikti būtu maksājis ar vairāku minūšu kļūdām, jo mežs pats par sevi bija diezgan prasīgs un viltīgs. Kartē vietām bija grūti saprast kur nogāze iet uz augšu, kur uz leju. Tomēr, izņemot 3. punktu, visus pārējos paņēmu tīri labi, kļūdās ar kasīšanu diez vai 2 min sanāktu. Tā kā WRE šogad nebiju skrējis, startēju pirmajās minūtēs un stabilais skrējiens izrādījās tīri ātrs, tā nu gandrīz stundu atrados dienas līdera godā, un komentētājs mūsu grupai pievērsās bieži. Galu galā 7. vieta dienā, atpaliku 6min no Edgara Bertuka, kas savā ziņā ir diezgan daudz, tomēr forma galīgi nav sasniegusi maksimumu un līdz rudenim ir vēl kur augt.
Jau kopš LČ par sevi lika manīt ceļgala saites, un pēdējā laikā lēnos treniņus paskriet bija tīrās mocības, par laimi vismaz meridiānos skriet nebija tik traki, mīksts pamats tomēr ir laba štelle. Tā nu pēc kāpas sapratu, ka vienīgais risinājums ir došanās pie ārsta. Šodien izdevās aizdoties pie Velgas un nedaudz saremontēt veselību, kā izrādās vainīgi bija savilktie muskuļi. Jācer, ka viss būs kārtībā un jau drīz varēs sākt gatavoties rudenim.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru