Lai arī vairāk vai mazāk, tomēr par visām sacensībām esmu uzrakstījis, derētu neliels kopsavilkums par tām, kur izdevās vislabāk un tām, kur kļūdas bija vislielākās.
Vissliktāk veiktās distances bija Mazā balva un Valmieras Čempionāta 1. diena. Katrā distancēs kļūdās vairāk nekā 10 minūtes. Lielākās kļūdas katrā distancē ir uz 6 minūtēm, kas patinot atpakaļ šķita vesela mūžība, galvenais lielo kļūdu iemesls bija tas, ka nedaudz zaudēju koncentrēšanos un nespēju vairs ielasīties atpakaļ kartē, nespēju saprast kartes autora interpretāciju. Acīmredzot šādās reizēs ir nedaudz jāpiebremzē un smagi jāiespringst, lai neuztaisītu smagu kļūdu.
Mazās balvas lielākā kļūda:
Valmieras čempionāta vidējās distances lielākā kļūda:
Tomēr vissmagāk man atkodās salīdzinoši mazākas kļūdas Klubu stafetēs un Siguldas rudenī.
Klubu stafetēs apmaldījos būtībā 3 priedēs, zaudēju minūti un līdz ar to jau arī visu tik svarīgo pārsvaru, jo farstu pēc tam vairs nebija un turpinājumā jau vairāk bija taktisks zaudējums.
Siguldas rudenī no 1. vietas uz 4. noslīdēju arī tieši "baltajā" mežā, smadzenēm gribējās domāt, ka nav ko lieki iespringt un punktam uzskries virsū vienkārši ejot virzienā, bet kā, jau tam bija jānotiek, tad tika zaudētas 2 minūtes un goda pjedestāls.
Bet vislabāk distancē man ir veicies Aronas kausu 1. dienā, Kāpas 2. dienā un Madonas novada čempī. Visās distancēs ir kļūdās ir ne vairāk kā 30-45 sekundes, kas varētu teikt, ir ideāls sniegums, jo bez kļūdām vispār diez vai var iztikt. Madonas novada čempis, šķiet, ka vistīrākais, tur 15 sekundes un arī uz punktu, kur gandrīz visi pamanījās atstāt, jo no 3 bedrēm 1 bija uz KP aplīša. Domāju, ka tas tāpēc, ka fiziskā forma bija kritusies, līdz ar to arī ātrums, smadzenēm bija vieglāk tikt līdzi. 15. KP rajons:
Tomēr par visveiksmīgāk (uzsvars uz vārdu veiksme) veikto distanci gan var uzskatīt pavisam citu - Valmieras Čempionāta garo distanci. Pēc katastrofālā 1. dienas snieguma, morāli jutos nepārliecināts par saviem spēkiem un fiziski jutos gandrīz slims. Tomēr izdevās nepieļaut katastrofālas kļūdas un minimāls ātruma pārsvars distancē ļāva sadeldēt 6 minūšu deficītu, un izcīnīt uzvaru. Šīs viennozīmīgi bija visaizraujošākās iedzīšanas sacensības, kādas atceros.
(Labais klikšķis uz kartes un atvērt jaunā cilnē/logā)
Mazās balvas lielākā kļūda:
Tomēr vissmagāk man atkodās salīdzinoši mazākas kļūdas Klubu stafetēs un Siguldas rudenī.
Klubu stafetēs apmaldījos būtībā 3 priedēs, zaudēju minūti un līdz ar to jau arī visu tik svarīgo pārsvaru, jo farstu pēc tam vairs nebija un turpinājumā jau vairāk bija taktisks zaudējums.
Siguldas rudenī no 1. vietas uz 4. noslīdēju arī tieši "baltajā" mežā, smadzenēm gribējās domāt, ka nav ko lieki iespringt un punktam uzskries virsū vienkārši ejot virzienā, bet kā, jau tam bija jānotiek, tad tika zaudētas 2 minūtes un goda pjedestāls.
Bet vislabāk distancē man ir veicies Aronas kausu 1. dienā, Kāpas 2. dienā un Madonas novada čempī. Visās distancēs ir kļūdās ir ne vairāk kā 30-45 sekundes, kas varētu teikt, ir ideāls sniegums, jo bez kļūdām vispār diez vai var iztikt. Madonas novada čempis, šķiet, ka vistīrākais, tur 15 sekundes un arī uz punktu, kur gandrīz visi pamanījās atstāt, jo no 3 bedrēm 1 bija uz KP aplīša. Domāju, ka tas tāpēc, ka fiziskā forma bija kritusies, līdz ar to arī ātrums, smadzenēm bija vieglāk tikt līdzi. 15. KP rajons:
Tomēr par visveiksmīgāk (uzsvars uz vārdu veiksme) veikto distanci gan var uzskatīt pavisam citu - Valmieras Čempionāta garo distanci. Pēc katastrofālā 1. dienas snieguma, morāli jutos nepārliecināts par saviem spēkiem un fiziski jutos gandrīz slims. Tomēr izdevās nepieļaut katastrofālas kļūdas un minimāls ātruma pārsvars distancē ļāva sadeldēt 6 minūšu deficītu, un izcīnīt uzvaru. Šīs viennozīmīgi bija visaizraujošākās iedzīšanas sacensības, kādas atceros.
(Labais klikšķis uz kartes un atvērt jaunā cilnē/logā)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru