Patīk vai nē, bet līdz pirmajiem LK mačiem ir palicis apaļš mēnesis. Man šoreiz atkal jāsaka, ka nepatīk. Lai arī treniņu apjoms ir dubultojies salīdzinot ar 2010/11. gada ziemu, tomēr forma nebūs tāda, kāda bija plānota. Iemesls ir klasiskais, sākot ar jauno gadu, kārtējo reizi sāka sāpēt celis, kas ieviesa palielas izmaiņas treniņu veidos, nedaudz arī apjomu iedragāja. Izmaļot daudz dažāda līmeņa ārstus, neko jaunu neuzzināju par kaiti, tomēr ieguvu mācību, ka ārsts ne vienmēr zin, ko Tev vajag, kā arī to, ka reizēm ārsts var būt vairāk preču tirgonis nekā ārsts. Lai vai kā, bet drīz būs skaidrs, kas par vainu. Pagaidām kāja nesāp un cerams, ka tā arī paliks, līdz varēs rast risinājumu.
Treniņos ir pavairāk uzsvars uz slēpošanu bijis, kā arī baseins, tā kā bāzīte ir, tik tā ātruma nav, tieši tāpēc arī mēnesis izskatās ļoti īss laika posms. Kartēs neko daudz dzīvojies neesmu šinī gadā, vienu reizi pabiju Talsos Sukturu mežā (paldies Aigaram par kartēm), interesants reljefs, no tiem, kuros dabā izrādās, ka nogāze ir uz otru pusi un iedomātais kalns ir ieplaka, tomēr nedaudz pa zaļu brīžiem. Labprāt gribētu kādus mačus tur uzskriet. Un tad vēl iepriekšējās brīvdienās sabiju Magnētā. Īstenībā ļoti garlaicīgi malt pa cukuraino sniegu, vairāk jāmēģina noturēt līdzsvars nekā lasīt karti un skriet, secināju, ja distance nebūtu krustu šķērsu, tad pasākums vispār būtu norakstāms. Šādi ir iespēja tomēr pa kādu nepareizu taku aizskriet šķērsām. Tieši tādu kļūdu arī pieļāvu, kā arī pārķēru etapu un apmeklēju blakus punktu, kurā jau biju bijis. Katrā ziņā kartē ir jāiet, lai arī kādi nebūtu laikapstākļi, jo sponsoros man pagaidām neviens nav pieteicies un uz bezsniega zemēm šoziem nesanāks tikt.
Pašlaik gan man ir izdevīgi, ka ir sniegs un var slēpot, tomēr ceru, ka līdz Kurzemes pavasarim sniegs nokusīs un varēs patīkami ripināt pa sūniņām. Pastāv gan iespēja, ka "aukstākais marta mēnesis kopš 2006. gada" var atnest līdzīgus sacensību apstākļus kā 2011. gadā Ziemeļu divdienās, bet īstos o-sportistus nekādas dabas katastrofas neatturēs no skriešanas.
Tiksimies mežā!
Treniņos ir pavairāk uzsvars uz slēpošanu bijis, kā arī baseins, tā kā bāzīte ir, tik tā ātruma nav, tieši tāpēc arī mēnesis izskatās ļoti īss laika posms. Kartēs neko daudz dzīvojies neesmu šinī gadā, vienu reizi pabiju Talsos Sukturu mežā (paldies Aigaram par kartēm), interesants reljefs, no tiem, kuros dabā izrādās, ka nogāze ir uz otru pusi un iedomātais kalns ir ieplaka, tomēr nedaudz pa zaļu brīžiem. Labprāt gribētu kādus mačus tur uzskriet. Un tad vēl iepriekšējās brīvdienās sabiju Magnētā. Īstenībā ļoti garlaicīgi malt pa cukuraino sniegu, vairāk jāmēģina noturēt līdzsvars nekā lasīt karti un skriet, secināju, ja distance nebūtu krustu šķērsu, tad pasākums vispār būtu norakstāms. Šādi ir iespēja tomēr pa kādu nepareizu taku aizskriet šķērsām. Tieši tādu kļūdu arī pieļāvu, kā arī pārķēru etapu un apmeklēju blakus punktu, kurā jau biju bijis. Katrā ziņā kartē ir jāiet, lai arī kādi nebūtu laikapstākļi, jo sponsoros man pagaidām neviens nav pieteicies un uz bezsniega zemēm šoziem nesanāks tikt.
Pašlaik gan man ir izdevīgi, ka ir sniegs un var slēpot, tomēr ceru, ka līdz Kurzemes pavasarim sniegs nokusīs un varēs patīkami ripināt pa sūniņām. Pastāv gan iespēja, ka "aukstākais marta mēnesis kopš 2006. gada" var atnest līdzīgus sacensību apstākļus kā 2011. gadā Ziemeļu divdienās, bet īstos o-sportistus nekādas dabas katastrofas neatturēs no skriešanas.
Tiksimies mežā!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru