Nekad īpaši neesmu aizrāvies ar startēšanu agrā pavasarī/ziemā, tomēr cik nu atceros, šī būs garākā sezonas aizkavēšanās, kādu esmu pieredzējis. Nupat nesen pirms diviem gadiem Ziemeļu 2dienas bija tik ziemīgas, ka visu 1 dienas distanci vajadzēja skriet pa sniegu. Toreiz tas likās galīgi neforši, bet pie visa jau pierod, tā nu šogad (laikam jau zemapziņā jutu) dažas reizes uzskrēju kartē jau ziemā, savu pieredzi skrienot ziemā vismaz trīskāršojot. :D Tomēr šīs dažas reizes gan īpaši nepalīdzēja Kurzemes pavasarī.
Pirmajā dienā iesāku labi, uz 2. punktu jau biju noķēris baltkrievu par 2 minūtēm, kurš bija ātrāks par mani, bet o-skils viņam iepalika, diemžēl skrienot uz 6. punktu aizvilku līdzi un ieberzos aptuveni uz 1:30. Turpinājumā viņš regulāri aizmuka, tomēr ik pa laikam mēs atkal satikāmies. Varēja just, ka arī pašam trūkst prasme skriet ātri un precīzi - ik pa laikam muļķīgas kļūdas, protams, nepalīdzēja arī tas, ka bieži tika pazaudētas iemītās takas. Un bonusā visam skrienot pa ceļu uz 14.KP sāka durt pakrūtē... ātrums jau tā nebija nekāds dižais, bet nu nācās nomest tempu līdz pat pašām distances beigām. Rezultātā samērā graujošs rezultāts 5 minūtes aiz Kārļa tobrīd. Vēlāk izrādījās, ka tika zaudētas 13 minūtes uzvarētājam, kas vidējā distancē ir kārtīgs gaismas gada attālums.
Otrajā dienā nolēmu nemēģināt neko saglābt, skriet komfortablā tempā un censties nekļūdīties. Bet nu protams, ka jau uz pirmo punktu aizskrēju pa 90° uz neplānoto pusi, tomēr par laimi kļūda tikai minūte. Skrienot uz 2. punktu atklājās, ka sniegs šajā kartes daļā ir mazāk nekā vidējā distancē, tomēr tāpat centos skriet pēc iespējas vairāk pa ceļu. Uzraku 4. punktu uz minūti, punkta rajonā gļukus sataisīju, pēc tam dienas mistika - zaudētas 20 sekundes īsā etapā, kur it kā nekādas kļūdas nebija. Un arī uz nākošo punktu zaudēju ap minūti nepareiza varianta izvēles dēļ. Taurenīti izgāju samērā labi, bez kļūdām. Garajā etapā nolēmu iet caur startu ar nelielu līkumu gar Ģēģeru ezeru, likās, ka esmu padaudz zaudējis varianta izvēlē, tomēr paanalizējot izskatās, ka zaudēts ir tīri uz skriešanas ātrumu, iespējams tāpēc pēc garā etapa seko diezgan labi splitlaiki. Rezumē - izturības netrūkst, tomēr vajadzīgs stipri pielikt ātruma lauciņā, šķiet, ka šogad arī kopējais līmenis ir augstāks nekā iepriekšējos gadus. Katrā ziņā ar nepacietību gaidu, kad nokusīs sniegs, lai nebūtu jāmīca sniegs un varētu smuki pa sūnām ripināt.
Vidējā:
Garā:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru