Ziemeļu divdienas jau ir diezgan sens notikums, paspētas jau aizvadīt vēl vienas sacensības, tomēr ar nokavēšanos veltīšu arī šīm sacensībām atsevišķu rakstu.
Divas dienas pirms sacensībām biju Saulkrastu pavasara 1. kārtā, kur atklājās pavisam bēdīga aina, sniegs bija pat vairāk nekā iepriekšējās nedēļas nogalē Kurzemes pavasarī. Bija skaidrs, ka pa divām dienām sniegs nenokusīs un arī Ziemeļu divdienas būs sniega sacīkstes.
Pirmajā dienā startēju pēdējais, tomēr dalībnieku skaits nebija tik liels, lai špūres kaut ko dotu. Pa lielam tā arī bija un dienas lielāko kļūdu uztaisīju, jo aizvilku pa citu grupu iemītu treknāku špūri uz citu punktu. Kļūdu bija padaudz - gan sīkāku, gan lielāku, kopumā uz 4 minūtēm, kas vidējai distancei ir daudz par daudz. Distances sākumu un vidu puslīdz normāli noskrēju, ar mazām kļūdām, bet beigās pazaudēju arī koncentrēšanos un visraibākajā kartes daļā pazaudēju visvairāk. Arī fiziskā atdeve distancē nebija tāda, kādai tai vajadzēja būt un beigās pelnīti atpaliku 6:43 no Kārļa Baltača.
Garajā distancē sniegs bija nedaudz mazāk, dažos pleķīšos pat nebija. Startēju no grupas kā pirmais un šajā dienā centos skriet maksimāli ātri, tomēr koncentrēšanās nebija līmenī un jau uz 5. punktu kļūda uz 40 sekundēm, kura diemžēl nebija pēdējā, fiziski vēl turējos līdz distances vidum, bet tad piezagās nogurums un arī kļūdas sāka rasties lielākas. Kopumā arī šajā dienā ap 4-5 minūtēm kļūdās, un lai arī pie 14 punkta biju līderos, tomēr distances otrajā daļā pamanījos iezaudēt 6 minūtes tam pašam Kārlim. Dīvaini, bet visas lielākās kļūdas un novirzes ejot virzienā bija pa kreisi. Izrādījās, ka garajā distancē vidējais pulss man ir bijis 171, kas vairāk ir raksturīgs vidēja tempa skrējienam Meridiānā, nekā sacensību tempam, kam par acīmredzami bija pieplīšana 2. distances daļā.
Kopumā sacensības var vērtēt kā galīgi neizdevušās, tomēr ar vērtīgu pieredzi, kas lieti noderēja Rīgas kausos nedēļu vēlāk.
Vidējā distance:
Garā distance:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru