Sacensības
šoreiz tika sagaidītas stipri lielā neziņā. Otrdienā pirms mača tika smagi
sabakstīta acs Meridiānā, trešdien jutos diezgan slikti, bet bija
cerības, ka krosā zaudēšu tik dažas sekundes uz kilometru.
Diemžēl tas bija tālu no īstenības, terminatora sarkanās acis tomēr bija pietiekoši nopietna trauma un ātrums kritās ar katru apli, bet trešajā vidējais temps jau
bija 4min/km (būtībā pašlaik vidēja ātra treniņa temps). Sapratu, ka nav ko mocīties
beztolkā un pēdējo apli jau atsildījos, lēnam samazinot pulsu. Pēc krosa tika nolemts
ieturēt pauzi divas dienas, sestdien paskriet un skatīties uz sajūtām.
Sestdien jau bija daudz labākas sajūtas, acs vairs nesāpēja nemaz un jutos
tīri normāli, tāpēc nolēmu tomēr skriet garo distanci.
Svētdiena
solījās būt ne visai silta un stipri lietaina. Un tā arī bija - lija praktiski
visu dienu, un visu laiku, ko pavadīju sacensību centrā un distancē. Lai arī iesildoties likās tīri normāls laiks, tad
pēc nemitīgās dušas mežā drīz vien nosalu. Bet nu laikam jau jāsāk ar
visu pēc kārtas.
Jau skrienot uz K punktu mani gaidīja dubļi, tādi, kur nelīdz nekādu protektoru apavi. Un jau skrienot uz pirmo punktu sajutu, ka purvi ir pilni ar ūdeni. Pirmie divi punkti paņēmās tīri ok, lai arī bija neliela neizpratne brīžiem. Trešo gribēju paņemt kā elementāru punktu, bet tomēr viņš bija pietiešo sarežgīts, lai beigās nobakstītu un
arī variants apkārt pa balto varētu būt bijis labāks. 4,5,6 - ok, bet uz 7.
bija dažas minstināšanās un beigās vēl pašai
prizmai garām aizgāju dažus metrus, šeit jau biju nosalis. Skrienot uz
8. mani jau bija panācis Edgars. Nopriecājos, ka nemaz tik ātri neesmu
noķerts un nolēmu skriet pakaļ, jo izrādījās, ka šādā apvidū nemaz tik lielu ātrumu pat Edgars nevar attīstīt. Plānu veiksmīgi pildīju līdz pat 14.
punktam, bet diemžēl skrienot uz 15. pamatīgi atsitu
celi pret jaunaudzes malā esošu bērza celmiņu. Pēc pavārtīšanās pa
zemi nolēmu, ka laiks izdzert pirmo želeju. Rokas bija tik nosalušas, ka nebija
iespējams atplēst iepakojumu, to nācās darīt ar zobiem. Kopumā zaudēju
divas minūtes šajā piespiedu pauzē, piedevām turpinājumā
izvēlējos ne visai labu variants, pa ceļu noteikti būtu bijis ātrāk.
Aukstums traucēja ne tikai skriet, bet arī domāt un jo ilgāk skrēju, jo vairāk nosalu un lielāku sviestu taisīju. Uz 17. būtībā stāvēju
vairākas reizes. 18. nesapratu kur pats esmu, vairākas reizes
saminstinājos. Tas pats uz 20. punktu, ceļā uz 21. punktu
izdzēru otru želeju, bet pēc sajūtām tas neko nedeva. Domāšana bija
grūta, skriešana arī un uz katru punktu zaudēju daudz laika. Neesmu
ārsts, bet šķiet, ka pie 23. punkta sākās hipotermijas simptomi.
Respektīvi nekontrolējams drebulis, tāds, ka karte
kratās 20cm augšup lejup. Domāt palika pavisam grūti, un līdz finišam
zaudēju vēl 4,5 minūtes. Biju tā pārsalis, ka vēl 20minūtes pēc tam
mašīnā drebēju. Rezultāts - 1:39 - 10. vieta. Grūti teikt, vai aukstums
nebūtu mani tāpat pieveicis, ja nebūtu atsitis
celi, bet rezultāts noteikti varēja būt 3nieka vērts. Žēl, protams, bet
turpmāk jāņem vērā, ka šādi laikapstākļi prasa stipri savādāku
ģērbšanos.
Nākamās sacensības būs jau rīt Baldonē, kur uzskriešu Rīgas čempionātu, lai neatrastu no lielā mēroga un pēc tam jau BOC. Diemžēl
kā nepatīkams pārsteigums ir tas, ka šogad Baltijas čempis, kā izrādās,
nav WRE posms. Cik sekoju līdzi, tad visus iepriekšējos gadus tā ir
bijusi WRE garā distance. Tomēr šoreiz bez ierobežojumiem arī atklātajās sacensībās būs iespēja uzskriet elites garo distanci.
Katrā ziņā tādā vai citādā statusā noteikti startēšu un centīšos
parādīt savu labāko sniegumu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru