Nu ko lai saka, cerības bija lielākas nekā gala rezultāts. 21. vieta nebija tā, pēc kuras braucu, it īpaši ņemot vērā, ka treniņos viss rādīja, ka formai vajadzētu būt divus stirnu spēkus labākai nekā iepriekšējo gadu. Iespējams, ka vienkārši šīs sacensības jānoraksta kā mistisks nespēks nesaprotamu iemeslu dēļ.
Labi, sāpe izkliegta. Mačam gatavojos atbildīgi, piektdien pat braucu uz modeli paskriet, nošausminājos par šausmīgo slikti skrienamo balto mežu, kur pamatne bija mellenājiem klāta un zem tiem dažādi celmi, zari un mazu, nozāģētu, sakaltušu egļu stumbri. Arī reljefs vietām bija pagrūti saprotams, ļoti plūstošs. Tomēr par laimi garā distance neveda pa šo kartes galu, bet gan pa kārtīgāku reljefu, kuru nebija problēmas salasīt.
Distancē īsti plūduma nebija, uzsāku normāli, var teikt, ka pirmos divus punktus pat paņēmu tīri sakarīgi, tomēr ne fiziski, ne o-skila ziņā nejutos spīdoši. Ne visai veiksmīgi izvēlējos variantu uz 3. kp, nobakstīju beigās 4. un uzmetu lieku līkumu uz 5. Arī uz 7. neizgāju to taisnāko ceļu un tad sekoja minūtes kāsiens uz 9. punktu. Laikam jau par daudz ieberzos aizaugušajā izcirtumā. Skrienot uz 11. punktu sāku plānot tālāko distanci, pētīt taurenīti un uzskrienot kalnā vairs neko nesapratu, bet tomēr ļoti nepārliecinoši paņēmu 11. punktu un tad pats nezinu kādu iemeslu dēļ ne tikai sajaucu taurenīšu zarus, bet arī nepareizā virzienā sāku skriet, vienmēr jau var iet sliktāk un var kā Evely Kaasiku sākt skriet atpakaļ uz iepriekšējiem punktiem. Tomēr ar to bija pietiekoši lai izsistu no sliedēm. Uz kļūdu zaudēju kādas 3 minūtes plus vēl nepārliecinošā orientēšanās zaļajā apvidū. Pie 18. punkta karte bija tiešām nesaprotama, lielākā kļūdā neaizgāju tikai tāpēc, ka skrēju tīri pēc reljefa. Un tad jau bija laiks sākt ēst želejas. Atlikušajā distances daļā vairs lielas kļūdas nesataisīju, tomēr distancē pavadītais laiks bija graujoši liels 1:40:54 un bija skaidrs, ka tobrīd 3. laiks kritīs stipri uz leju un drīz vien noslīdēju uz galīgo 21. vietu. Tikai 7 vietas labāk nekā iepriekšējo gadu. Galīgo vietu sadalījumu nedaudz ietekmēja ne visai veiksmīgi izplānotā starta kārtība ar 2 minūšu intervēlu un taurenīti, jo gandrīz visi top 15 skrējēji distances otro distances daļu pēc taurenīša skrēja bariņos pa 2 vai 3. Vietu izteiksmē man tas neko nemainīja, bet pieņemu, ka pie savādāku notikumu scenārija, tas būtu varējis ietekmēt pat trijnieka vietu sadalījumu, kā tas bija trešdien Pasaules kausā garajā distancē.
Lai vai kā, šie mači ir beigušies un ir jāskatās uz nākošajiem. Lai piedod Aldis, Mazo balvu šogad izlaidu ar skatu uz Jukolas pirmo etapu.
Labi, sāpe izkliegta. Mačam gatavojos atbildīgi, piektdien pat braucu uz modeli paskriet, nošausminājos par šausmīgo slikti skrienamo balto mežu, kur pamatne bija mellenājiem klāta un zem tiem dažādi celmi, zari un mazu, nozāģētu, sakaltušu egļu stumbri. Arī reljefs vietām bija pagrūti saprotams, ļoti plūstošs. Tomēr par laimi garā distance neveda pa šo kartes galu, bet gan pa kārtīgāku reljefu, kuru nebija problēmas salasīt.
Lai vai kā, šie mači ir beigušies un ir jāskatās uz nākošajiem. Lai piedod Aldis, Mazo balvu šogad izlaidu ar skatu uz Jukolas pirmo etapu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru