Kāpas gaisotnē varbūt nav īstais brīdis publicēt atskaiti par Jukolu, tomēr labāk vēlāk nekā nekad.
Šogad klubā tika nolemts uz Jukolu vest jau 2 vīru komandas. Tomēr dzīve ieviesa korekcijas un no 14 vīriem 3 nevarēja piedalīties dažādu iemeslu dēļ. Tāpēc šogad, lai izbēgtu no masu starta, tika nedaudz pamainīta taktika un šoreiz tieši es stājos uz starta līnijas 1. etapā.
Mērķis šogad Jukolā bija nesalaist visu grīstē, pieminēšu, ka iepriekšējos divus gadus pārķēru etapus un abus gadus zaudēju virs 10minūtēm savam ideālajam laikam. Bet pēc modeļa pagaršošanas, ģīmis palika garš. Pat lēnām skrienot/ejot pa dienu bija problēmas saprast apvidus attēlojumu kartē. Pauguri, mikropauguri, klintis, un mazie "pelēkie" dabā bieži vien šķita vienādi, vienīgā taktika, kas kaut cik strādāja, bija orientēties pēc lielajām formām. Vienīgais pozītīvais bija tas, ka empīriskie novērojumi liecināja, ka parasti 1. etapā mans sniegums ir samērā labs.
Starta koridors šogad bija ļoti šaurs, un startējot no 355. pozīcijas gar malu nekur uz priekšu nevarēja izrauties, atlika vai nu ar elkoņiem dauzoties kādu vietu ievinnēt vai arī skriet tikpat ātri kā pārējais bars un gaidīt izdevīgākus apstākļus. Šoreiz pirms starta biju iedzēris želeju ar kofeīnu, bet tas pašsajūtu tikai pasliktināja, tāpēc izlēmu startā necensties par visām varītēm kapāties uz priekšu. Šķiet, ka starta drūzmēšanās varēja maksāt aptuveni minūti, tomēr lēnām dzenot lēnākos, kas bija priekšā startējuši, līdz pirmajam radio punktam biju pakāpies jau uz 135. vietu. Visa skrējēju grupa bija izstiepusies garā, garā desā. Līdz 10. punktam biju izvēlējies pareizos farstu virzienus, tomēr uz 11. punktu par daudz aizvilku līdzi un uzmetu nelielu līkumu. Šajos punktos arī notika pirmā paretošanās un izveidojās aptuveni minūtes liela atstarpe starp pirmajām 70 komandām un pārējiem man izdevās noturēties pirmajā grupā. Otrajā garajā etapā līderi izvēlējās sliktu ceļa variantu un līdz ar to atstarpe līdz viņiem samazinājās. Skrienot uz 15. punktu pamanīju, ka esmu grupas pašā aizmugurē un neviens aiz mani neskrien. Nedaudz jau gāja ciet un skrienot uz 17. punktu vairs nefiksēju kur esmu un aizvilku uz farstu. Pa ceļam paķēru vēl vienu, bet diemžēl zaudēju 1:20 šajā mini ekskursijā. Tomēr turpinājumā izdevās labi paņemt 19., kurš arī bija farsts un pēdējie daži punkti bija salīdzinoši vienkārši, kur izdevās dažas vietas pacelt un finišēt 66. vietā. Lai arī fiziski nejutos īpaši labi, izdevās tehniski labs skrējiens un labākais rezultāts līdz šim Jukolā.
Pavasara cēlienā vēl palikusi tikai Kāpas pēdējā diena un tad jau jāsāk gatavoties rudens mačiem.
Šogad klubā tika nolemts uz Jukolu vest jau 2 vīru komandas. Tomēr dzīve ieviesa korekcijas un no 14 vīriem 3 nevarēja piedalīties dažādu iemeslu dēļ. Tāpēc šogad, lai izbēgtu no masu starta, tika nedaudz pamainīta taktika un šoreiz tieši es stājos uz starta līnijas 1. etapā.
Mērķis šogad Jukolā bija nesalaist visu grīstē, pieminēšu, ka iepriekšējos divus gadus pārķēru etapus un abus gadus zaudēju virs 10minūtēm savam ideālajam laikam. Bet pēc modeļa pagaršošanas, ģīmis palika garš. Pat lēnām skrienot/ejot pa dienu bija problēmas saprast apvidus attēlojumu kartē. Pauguri, mikropauguri, klintis, un mazie "pelēkie" dabā bieži vien šķita vienādi, vienīgā taktika, kas kaut cik strādāja, bija orientēties pēc lielajām formām. Vienīgais pozītīvais bija tas, ka empīriskie novērojumi liecināja, ka parasti 1. etapā mans sniegums ir samērā labs.
Starta koridors šogad bija ļoti šaurs, un startējot no 355. pozīcijas gar malu nekur uz priekšu nevarēja izrauties, atlika vai nu ar elkoņiem dauzoties kādu vietu ievinnēt vai arī skriet tikpat ātri kā pārējais bars un gaidīt izdevīgākus apstākļus. Šoreiz pirms starta biju iedzēris želeju ar kofeīnu, bet tas pašsajūtu tikai pasliktināja, tāpēc izlēmu startā necensties par visām varītēm kapāties uz priekšu. Šķiet, ka starta drūzmēšanās varēja maksāt aptuveni minūti, tomēr lēnām dzenot lēnākos, kas bija priekšā startējuši, līdz pirmajam radio punktam biju pakāpies jau uz 135. vietu. Visa skrējēju grupa bija izstiepusies garā, garā desā. Līdz 10. punktam biju izvēlējies pareizos farstu virzienus, tomēr uz 11. punktu par daudz aizvilku līdzi un uzmetu nelielu līkumu. Šajos punktos arī notika pirmā paretošanās un izveidojās aptuveni minūtes liela atstarpe starp pirmajām 70 komandām un pārējiem man izdevās noturēties pirmajā grupā. Otrajā garajā etapā līderi izvēlējās sliktu ceļa variantu un līdz ar to atstarpe līdz viņiem samazinājās. Skrienot uz 15. punktu pamanīju, ka esmu grupas pašā aizmugurē un neviens aiz mani neskrien. Nedaudz jau gāja ciet un skrienot uz 17. punktu vairs nefiksēju kur esmu un aizvilku uz farstu. Pa ceļam paķēru vēl vienu, bet diemžēl zaudēju 1:20 šajā mini ekskursijā. Tomēr turpinājumā izdevās labi paņemt 19., kurš arī bija farsts un pēdējie daži punkti bija salīdzinoši vienkārši, kur izdevās dažas vietas pacelt un finišēt 66. vietā. Lai arī fiziski nejutos īpaši labi, izdevās tehniski labs skrējiens un labākais rezultāts līdz šim Jukolā.
Pavasara cēlienā vēl palikusi tikai Kāpas pēdējā diena un tad jau jāsāk gatavoties rudens mačiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru