Pati populārākā O-sportistu ātruma aprēķināšana ir minūtes uz kilometru, kas īsti pat neskaitās ātrums, bet gan temps. Principā nav slikts mērs, lai salīdzinātu savus spēkus ar citiem. Kilometri stundā kaut kā ne visai labi skanētu, it īpaši, ja parēķina, ka bieži vien smagākās kartēs dažu grupu ātrums nemaz nesasniedz 6 km/h, tātad lēnāk nekā tiek iets pa ceļu. Tomēr min/km sevī slēpj apslēptu akmeni un tā ir relatīvā attiecība, kaut kā iesakņojušies tāda tipa izteikumi, kā zaudēju/vinnēju minūti/pusminūti uz kilometru. Tomēr ir diezgan liela atšķirība starp 5/6min uz kilometru un 9/10min uz kilometru. Pirmajā gadījumā tie ir 2km/h, otrajā 0,66km/h, un jo ātrāk tiek skriets, jo atšķirība ir lielāka. Arī es pats sevi bieži esmu samānījis salīdzinot rezultātus nepareizi.
Šajā tabulā var redzēt aptuvenās vērtības.
Mēs visi lieliski zinām, ka katrā mežā ātrums ir atšķirīgs, un ja smagākajos Latvijas mežos elite nespēj skriet zem 6min/km, tad pašos vieglākajos jau tuvojamies 4min/km, kaut gan viss ir atkarīgs no ieplānotās distances. Varbūt arī tieši tāpēc ir tik grūti nodrošināt noteikumos rakstītos laikus, jo ir jāparedz arī tas, cik tad spēcīgi čaļi sabrauks un cik spēcīgi viņi spēs noskriet. Tāpēc, lai galīgi neapbižotu tautu, garā distance parasti tiek taisīta tā, lai vidējā skrējēja laiks ir tāds kā noteikumos, bet vidējā tā, lai tikai ļoti spēcīgs uzvarētājs spētu noskriet plānotajā laikā, t.i. vidējam skrējējam nebūtu par īsu. Saprotams, ka šāda pieeja nenodrošina O-Sporta sasniegumu līmeņa paaugstināšanos, taču, diemžēl, pie mums šis sporta veids joprojām balstās uz entuziasmu un parastā skrējēja maciņu.
