Potenciāls

Ja tu esi Tjerī, tad diez vai tevi uztrauc tas, cik daudz tev potenciāls ir iekšā, tajā līmenī drīzāk jautājums ir, cik ilgi vēl tā varēs skriet. Bet tā kā ar šo uzvārdu tuvāk neesmu pazīstams, tad vairāk mani uztrauc cits jautājums, cik ilgi un daudz es progresēšu. Šodien vakarā uzskrēju lēno skrējienu 50min, un vidējo tempu man uzrādīja 4:36min/km. Nav nemaz slikti, pirms pāris mēnešiem, kad vēl ceļš bija gludi noledojis ar ļoti lielu pavēju izdevās attīstīt tādu tempu uz kādu kilometru, no kura kādi 400m bija lēzens paugurs uz leju. Saprotams, ka lēnā treniņa temps nav sacensību temps, tomēr par kaut kādu fizisko progresu tas tomēr liecina. Bet cik ilgi tā būs? Šādi turpinot jau drīz varēs braukt uz Olimpiādi ierādīt nēģeriem, kur vēži ziemo. :D Tomēr, saprotams, ka tik viegli jau tas nebūs un, ja pirms gada nomest minūti no lēnā skrējiena tempa bija mēneša jautājums, tad tagad jau katra sekunde nāk lēnām. Tomēr tīri teorētiski man vēl ir kādi 3 gadi, lai audzētu skilu, tāpēc domāju, ka galīgi no vilciena atpalicis neesmu un varu vēl tajā ielekt, jautājums tikai kurā vagonā. Kas mani pašu priecē visvairāk ir tas, ka psiholoģiski es sevi vairs neiebāžu nekādos rāmjos. Jā, iespējams, ka no mana potenciāla nekas daudz nav palicis, taču no otras puses, kāpēc lai neskrietu ātrāk, ja var skriet ātrāk. Iespējams, ka nekad neskriešu tik ātri, kā skrien vecais francūzis vai Sirmais, bet nekad jau nedrīkst teikt nekad, kamēr nav pamēģināts. Ar apziņu "Es varēšu!" var panākt un sasniegt daudz vairāk nekā ar apziņu "Es nevarēšu!". Vajag tikai gribēt un darīt!