LČ vidējā un stafetēs

4. septembris, 7:00 es beidzot tieku gulēt... :D
8:10 Alise mani pieceļ, 9:00 dodamies uz pieturu gaidīt transportu uz Ventspili, galvā peld doma "Nafigam es braucu, labāk pagulēt, kamēr lietus pāriet..." bet nu ar nelielu aizķeršanos tiekam mašīnā un tālāk jau mēģināšana pagulēt līdz Ventspilij, bet nu īpaši nepadodas...
Ap kādiem 12:30 esam sac. centrā, eju aplūkot tiltiņu pār Irbes upi, izskatās šaubīgi, tomēr vēlāk izrādījās pietiekoši labs un drošs. Ap 13:00 jau esmu gatavs un ar Miku dodamies uz startu, jo starts ir 2,5km tālu, tomēr jau pēc 20 min skriešanas un iešanas esam tur, nafig mēs gājām? Atbildi, šķiet, jāmeklē gulēto stundu skaitā... :D
Pēc gaidīšanas un nelielas izstaipīšanās starts. Protams, ka koncentrēšanās galīga nulle, mēģinu noteikt ziemeļus, kompass protams nedaudz gļuko, bet it kā virzienu nosaku mēģinu ielasīties kartē, nesanāk... līdz pirmajam punktam pazaudējos 2 reizes. Skriešana ar grūta, nav īsti spēka un ātruma, ai kā man besī smiltis. Turpmākos punktus plus/mīnus paņēmu normāli, bet nu kartes kvalitāte neļāva viņu ļoti labi lasīt. Bija daudz mazu kļūdu, bet no lielās kļūdas pie 12. punkta mani paglāba Mikus, kuru noķēru pie 13. punkta. Tālāk jau mēs ieslēdzām Olimpisko ātrumu un ja vien nebūtu bijusi virziena kļūda uz 15.punkta, dēļ mana sūdīgā kompasa, Mikus būtu ticis pie 3. vietas. Lopusummā uzvara ar nepilnām 2 minūtēm. Priekš manis pašvaks sniegums tieši fiziskajā ziņā.
Vidējās rezultāti
2. dienā stafete, es tiku ielikts 2. komandā un īpaši arī neprotestēju, jo realitātē abi Sāri pašlaik nedaudz tomēr fiziski ir spēcīgāki. Tāpēc arī īpaši nesatraucos un piegāju pasākumam pavisam mierīgi, jo uz medaļām mēs anyway nepretendējām vairs. Startēju no 2. starta rindas un palaidu gandrīz visus par priekšu, tomēr līdzpat upes otram krastam tā arī nespēju ielasīties kartē, un tā skaidri ielasījos pusceļā uz 1. punktu. Pie pirmā punkta biju kopā ar Jāni Sāru, Kalvi, Kūmu un vēl dažiem, tālāk jau 2. un 3. punkts aizgāja skrienot līdzi abiem elites skrējējiem, tomēr pie 4. punkta farsta mūsu ceļi pašķīrās, ātrums bija labs līdz pat pusceļam uz 7. punktu, kur iepēros purvā, kur ūdens bija līdz celim... tas ne tikai deva lieku laiku klāt etapam, bet arī iedeva pa kājām, ka nemaz nemetās. Šķiet, ka viss jau bija zaudēts, tomēr uz 8 punktu redzēju Jāni Sāru priekšā aptuveni 75-100m, tāpēc centos turēt līdzi, pēc tuksneša satiku atkal Kūmu, un ar viņu arī skrēju kopā līdz pat skatītāju punktam, viņš paņēma viņu pirmo, bet uz nākamo jau uztaisīja kļūdu, un pēc tā arī vairs nevienu nemanīju, izņemot Raivo Kivlenieku, kuru pamanīju skrienot uz savu 20. punktu, viņš skrēja man pretim un es rēķināju, ka viņš man priekšā ir 2-3 minūtes. Skrienot finišā, domāju, ka varētu kaut kur 10niekā aizķerties, tomēr finišējot man paziņoja, ka esmu 4tais izskrējis, lai arī patiesībā 5., tomēr aiz sevis biju atstājis baru ar tiešām spēcīgiem orientieristiem.
Stafetes rezultāti
Secinājumi:
1. Fiziskā ziņā starpība starp mani un elites vīriem ir neliela, tāpēc nākamsezon ir visas izredzes pacīnīties elitē par labām vietām, ja vien kārtīgi pastrādāšu ziemā.
2. Metrum kartes bez kārtīgas korekcijas smagi sūkā.
3. Negulēšana nerullē un smagi iezāģē rezultātam.
4. Robi treniņos ir robi arī fiziskajā kondīcijā
5. Mani nervi var būt arī stiprāki par pretinieku nerviem.