Lasot Kalvja ierakstu man radās doma izteikt arī savu viedokli par A grupu.
Sezonas sākumā - aprīlī, kad tikko biju sācis trenēties, par sacensībām nemaz nedomāju, bija jāmācās, turklāt fiziskās sagatavotības līmenis bija tāds, ka diez vai spētu konkurēt ar vadošajiem V21B grupas skrējējiem. Tomēr jau pēc mēneša nolēmu, ka ir laiks uzskriet sacensībās un izvēle krita uz Latvijas Čempionātu. Lai arī trenējies biju tikai mēnesi, jutos gana labs, lai skrietu A grupā. Rezultāti nebija slikti - sprintā 3. vieta. Un garajā 5. vieta. Ja godīgi, tad īsti apmierināts tobrīd nebiju, tomēr, ja atskatās no šodienas skatu punkta, tad īstenībā tas bija ļoti labs sasniegums, ar to fizisko sagatavotību.
Laikam ritot, sniegums uzlabojās, Valmieras čempionātā jau bija 2. vieta, un, ja atskaita Kāpu, kur V21A grupas līmenis bija galvastiesu augstāks nekā pārējos LK posmos, tad jau tālāk sekoja viena uzvara pēc otras. Sezonas beigās es droši varēju skriet V21E grupā, tam par pierādījumu kalpo 5. vieta pirmajā etapā, Latvijas Čempionātā, kur tika apskriets ne viens vien spices elitnieks.
Priekš manas izaugsmes A grupa pilnīgi noteikti bija par šauru pirmajā sezonā. Tomēr nevarētu teikt, ka pēdējās piecas uzvaras nāca pastaigājoties, Cēsu Rudenī tikai 7 sekunžu pārsvars pār Austri Krastiņu un arī Latvijas Čempionātā maratonā var teikt, ka viss izšķīrās tikai pašās beigās. Ja tā rupji parēķina, tad A grupas līderi ir aptuveni E grupas vidusmēra skrējēja līmenī.
Pa manam A grupas vidējais skrējējs nav iesācējs, bet nav arī profesionāls sportists Ir fiziski labi sagatavots, varbūt netrenējas katru dienu, bet katrā ziņā skrien samērā bieži. Praktiski jebkurš no A grupas skrējējiem ieguldot pāris mēnešus cītīga un efektīva darba var nokļūt grupas spicē.
Priekš manas izaugsmes A grupa pilnīgi noteikti bija par šauru pirmajā sezonā. Tomēr nevarētu teikt, ka pēdējās piecas uzvaras nāca pastaigājoties, Cēsu Rudenī tikai 7 sekunžu pārsvars pār Austri Krastiņu un arī Latvijas Čempionātā maratonā var teikt, ka viss izšķīrās tikai pašās beigās. Ja tā rupji parēķina, tad A grupas līderi ir aptuveni E grupas vidusmēra skrējēja līmenī.
Pa manam A grupas vidējais skrējējs nav iesācējs, bet nav arī profesionāls sportists Ir fiziski labi sagatavots, varbūt netrenējas katru dienu, bet katrā ziņā skrien samērā bieži. Praktiski jebkurš no A grupas skrējējiem ieguldot pāris mēnešus cītīga un efektīva darba var nokļūt grupas spicē.
4 komentāri:
Par A grupas raksturojumu - es kā reizi ļoti labi iekļaujos tavos rādītājos :D
Taa jau ir kaa saki. Es pats atceros kaa vispaar pa ziemu neko nedarot (ja neskaita tusinjus :) ) Speeju briivi (protams kaartigi sevi piespiezhot) ieskriet trijniekaa un pat uzvareet...man radaas jautaajums ko tad dara paareejie. Un tie laiki piem uz km jau nav nemaz tik suudiigi. Taa ka tieshaam A grupas spicaakie patreneejoties taa ciitigaak var sasniegt E grupas visai apmierinoshu liimeni.
Šobrīd Latvijā E grupai nav īpaši augsts līmenis. Uz roku pirkstiem var saskaitīt nopietnus E grupas skrējējus! Daļa E grupas skrējēju praktiski ir A grupas cienīgi!
Nu tad, kad pacelsies kopējais Orientēšanās līmenis, pacelsies arī Elites līmenis, pašlaik jau to skrējēju ir gaužām maz. Ja Orient tiktu iekļauta OS sporta veidā, tad jau gan jau arī kopējā interese, ieskaitot sponsoru, pieaugtu.
Ierakstīt komentāru