Vecie cīņu biedri, 2. daļa.

Kā jau biju solījis, apskatīšu vecos ilggadējos cīņu biedrus, kas joprojām skrien un dara to diezgan neslikti. :)

Ar Kalvi Mihailovu esmu mačojies jau no pirmajām sacensībām un, manuprāt, kopumā ņemot viņu var uzskatīt par 88.gada nr1. Laika gaitā ir parādījis apbrīnojamu stabilitāti visu laiku turēdamies topā jau no pašām mazajām grupā, tieši tāpēc arī viņš ir A izlasē. 

Anatolijs Tarasovs vienmēr ir bijis bieds. Atceros, ka viņu noskriet bija gandrīz neiespējami, bija ļoti ātrs un praktiski nekļūdījās. Īsts stafetes 3. etaps. Arī ir bijis topā ilgu laiku, taču izskatās, ka pēc 2007. gada JWOC bijis formas kritums, taču šogad Toļiks ir atpakaļ ierindā un skrien diezgan ātri. Manuprāt, viennozīmīgi 87.gada nr1.

Artūrs Pauliņš vienmēr ir skrējis diezgan ātri taču ne vienmēr precīzi, savu īsto skilu atklājis ap 2004. gadu un kopš tā laika nerok nemaz. :D Lai arī laiku pa laikam ir mainījies vietām ar Andri Jubeli, tomēr nu jau dažus gadus par kripatiņu labāks ir Pauliņš. Tāpēc tieši viņš ir 89.gada nr1.

Andris Jubelis mazajās grupās vairāk ir bijis tāds kā melnais zirdziņš, taču laikam ejot izvirzījās priekšplānā un sāka dot pa mici arī 88.tā gada skrējējiem. Pašlaik stabils izlašnieks. 

Jāni Kūmu ievērot sāku tikai aptuveni 16nieku grupā. Ar katru gadu ir pamazām kāpis uz augšu un 2008. gadā ir pat novinnējis Latvijas kausu 20niekos. Izslavēts kā traks tusētājs, tāpēc domāju, ka ir vēl iekšā potenciāls.