Ir pagājušas vairāk kā divas nedēļas pēc LČ garajā, kad atkal samocīju pēdas saites. Skriet mēģināju jau pirms nedēļas, bet to drīzāk varēja nodēvēt par klibošanu. Saveicu 30 un 10minūtes. Īsts rūķīšu treniņa garums. Bet nu šo pirmdienu jau sanāca pilnvērtīgs treniņš un šodien, uzliekot punktus mežā, sapratu arī to, ka skriet pa apvidu es neesmu spējīgs nemaz, tāpēc nemaz nenožēloju lēmumu nepiedalīties Kāpā, jo man drošs pārvietošanās ātrums ir aptuveni V21B līmenī. Mēģināšu sagatavoties uz Horvātiju, bet nezinu vai īsti sanāks, kaut kādu formu atgūt divu nedēļu laikā protams var, bet Rīgas Čempionāta formu noteikti nesasniegšu.
Traumas pilnīgi noteikti ir sportista vislielākais ienaidnieks, jo tās ne tikai sit robus treniņprocesā, bet arī sit robus psiholoģiskajā. Kas ir gājuši tam cauri tie jau zin, bet pārējiem, kas nezin, tad nosaukšu vairākas lietas, kāpēc.
1. Tev ir škrobe par treniņos paveikto darbu, kas tagad aizgājis nebūtībā.
2. Tev ir škrobe, ka tu nevari skriet.
3. Tu sāc pārdomāt dzīvi un sāc filozofēt par to, kā būs nākotnē, nonākot līdz domām, vai es vispār varēšu skriet turpmāk.
Tam visam vēl bonusā nāk neziņa, kad var puslīdz droši atsākt trenēties. No vienas puses ir papildus robs treniņprocesā, no otras - traumas atsvaidzināšana un, nobalansēt starp šiem abiem tiešām nav viegli.
Traumas pilnīgi noteikti ir sportista vislielākais ienaidnieks, jo tās ne tikai sit robus treniņprocesā, bet arī sit robus psiholoģiskajā. Kas ir gājuši tam cauri tie jau zin, bet pārējiem, kas nezin, tad nosaukšu vairākas lietas, kāpēc.
1. Tev ir škrobe par treniņos paveikto darbu, kas tagad aizgājis nebūtībā.
2. Tev ir škrobe, ka tu nevari skriet.
3. Tu sāc pārdomāt dzīvi un sāc filozofēt par to, kā būs nākotnē, nonākot līdz domām, vai es vispār varēšu skriet turpmāk.
Tam visam vēl bonusā nāk neziņa, kad var puslīdz droši atsākt trenēties. No vienas puses ir papildus robs treniņprocesā, no otras - traumas atsvaidzināšana un, nobalansēt starp šiem abiem tiešām nav viegli.
18 comments:
Treniņos var darīt arī ko citu bez skriešanas...
Vai mačs Horvātijā ir tas, uz kuru jāgatavojas?
a.
Īstermiņā, protams, ka tas ir minimērķis, kas vairāk ir vajadzīgs psiholoģiski, nekā fiziski - ievads rudenim.
Var jau arī rāpot pa zemi. :D Bet ja nopietni, tad arī braucot ar riteni slodzi var just un ir jāpiedomā, lai nesāktu mīt pedāļus ar pēdas priekšējo daļu. Fizioloģisko var saglabāt, bet bez skriešanas treniņiem ir dikti bēdīgi gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
Es tomēr nesaprotu kristap, ja tu tik parliecinoši raksti par treniņiem, tad kapēc tomēr Elitē tu necīnies par augstakajām vietām?
Nu manuprāt ir diezgan loģiski, ka nevar atnākt čalis, kurš ir vairākas sezonas neko nedarījis un visus apskriet, kuri visu laiku ir trenējušies, nu tā vienkārši nenotiek. Tomēr, manuprāt, pirms kājas traumas es biju jau pietiekoši augsti pakāpies un divreiz pēc kārtas kāpu uz goda pjedestāla.
Kāpšana uz piedestāla kad visi elites sportisti neskrien, patiesībā nav nekas tik īpašs. Un kā tu uzskati, vai līdera krekls bija izcīnīts, vai tomēr apstākļu sakritība, jo īstajai elitei ir izvirzītas prioritātes kuros mačost startēt.
Objektīvi maija beigās es biju jau gatavs apskriet dažu labu elites spices skrējēju. Objektīvi es biju vismaz 10. pēc spēka. Objektīvi es nebūtu kāpis uz goda pjedestāla vispār, ja visu laiku sabrauktu viss zieds, bet mēs ļoti labi zinām, ka tā notiek ļoooti reti. Pat Latvijas Čempis nebija 100% apmeklēts. Objektīvi nav arī visu laiku iespējams salīdzināt spēkus. Tāpēc nevajag mēģināt zem līdera krekla pabāzt arī īstos spēku samērus. Līdera krekls nozīmē, ka uz to brīdi es biju labākais no čaklākajiem sacensību apmeklētājiem. :)
Lūk paša rakstītais, kas dod atbildi uz to kapēc tevi šogad nepaņēma izlasē: "Nu manuprāt ir diezgan loģiski, ka nevar atnākt čalis, kurš ir vairākas sezonas neko nedarījis un visus apskriet, kuri visu laiku ir trenējušies, nu tā vienkārši nenotiek." īsi un kodolīgi!
Visus nevarēju, bet daudzus gan. No izlases treneri neesmu sagaidījis pat tik muļķīgu atbildi, tomēr pēc Aronas kausa man jau likās, ka esmu sevi pierādījis, ja nē, tad tomēr uzskatīju par vajadzīgu pajautāt, kāpēc. Lai kādu ņemtu vai neņemtu, tomēr vajag būt kaut kādiem argumentiem, pretējā gadījumā tā vairs nav atlase, bet gan loterija.
Nevajag meklēt dažnedažadus argumentus par to ka es tur to un es tur gandrīz tik stiprs. Paskaties no malas. vai var ielauzties elitē pēc 3 gadu pārtraukuma? var, bet ne 1 sezonas laikā. Aronas kauss, kur tu tiki pie 3 vietas iespējams nemaz nebija līmenī, tādēļ Elites vīri neiradās un tie kas ieradās skrēja aktīva treniņa režīmā. Paskatīsimies kādreiz uz visu no malas un ar skaidru galvu. Katram savs laiks, un tev viss vēl priekšā.
P.S. Beidzot mums ir jauns perspektīvs treneris, kas mēģina ko mainīt, lai izlase kļūtu specīgāka. izmaiņas nenotiks 1 gada laikā. Un izlases galvenajam trenerim nav jāatbild ar muļķīgiem jautajumiem. Viņs tevi novērtēja kā nepietiekami spēcīgu šī gada BČ.
Nu ja arguments ir tas, ka es tikai nesen atsāku trenēties, tad neko darīt, lai jau brauc tie, kas ir trenējušies, iesaku skatīties V70 virzienā, tie trenējās jau gadus 60 vismaz. :)
Atbilde uz Alda čoms:
"P.S. Beidzot mums ir jauns perspektīvs treneris, kas mēģina ko mainīt, lai izlase kļūtu specīgāka." >>
Mister Anonīmais, kur bija šī trenera perspektīva, kad viņš izvēlējās tādu cilvēku kā Artjomu Rekuņenko priekš BČ? (Cilvēku, kurš netrenējas regulāri un īsi pirms BČ bija slims?) Vai tas tikai tā pa draugam, abi taču nāk no viena rajona? Hm? Vai tomēr zem tā visa slēpjas Šuštas smagais pirksts. Lai arī kas tiktu teikts tagad, tieši tajā brīdī, ņemt Rekuņenko kā desmito izlases vīru nebija pareizākais lēmums (Nu pēc kāda laika tad arī apskatīsimies kur ir nonācis šis desmitais? Bet es varu pateikt tagad: zemessargos, nevis Latvijas izlasē.)
Un! .. kur bija šī jaunā un izslavētā trenera godīgums, kad viņš uz PČ nepaņēma Kristīni Kokinu, bet gan piekto Elites vīru?
Izskatās, ka kaut ko teikt ir kā kaķim zem astes, jo tad, kad uz šī "jaunā perspektīvā" (UN NEPIEREDZĒJUŠĀ) trenera pusi sāk lidot pārmetumi vai jautājumi, viņš iebāž galvu smiltīs kā strauss, uz viņam liekas, ka neviens tad viņu neredz un visas problēmas pašas aiziet. Ka tikai negadās, ka vēl dažu nepareizu izvēļu dēļ viņam negadās tikt noplēstam no Izlases trenera saulainās skatuves.
Nu es tev anonīmais gudriniek pateikšu, ka tu ļoti daudz ko nezini, lai te sāktu tagad gudroties un mest tizlus pārmetumus manā virzienā. Tagad negribu te taisnoties, vienīgi varu pateikt to, ka garajai distancei es tiešām nebiju gatavs, taču stafetē, skrienot garāko farstu, biju vienā līmenī ar saviem komandas biedriem.
A.R.
Un kāds tur sakars ar zemessardzi?
Jā! beidz te aiztikt zemessardzi!
Laikam, beidzot ir jāpasaka arī mans viedoklis - izlases trenerim 9 cilvēki bija skaidri uz BČ, neklātienes cīņa notika par 10 vietu, uz kuru pretendēja vairāki sportisti, kuri spēkos ir līdzīgi! Priekš tam tāpēc ir treneris, kurš izvēlējās vienu skrējēju uz vakanto vietu. Šoreiz tas bija Artjoms. Treneris savu izvēli izdarīja - pēc kādiem apsvērumiem, ko ņemot/neņemot vērā tā ir trenera darīšana. Varbūt Artjomam par labu nospēlēja tas: 1)ka viņš bija nometnē marta mēnesī Portugāle; 2)Kurzemes pavasarī bija nedaudz labāks par Tevi; 3)pagājušogad bija Pasaules Kadetu orient čempī (starptautisku maču spriedzīte izlases līmeni). Tie ir tikai mani minējumi, tik pat labi es nevaru pateikt neko par to cik regulāri atskaitaties/neatskaitaties trenerim par padarīto..Pēc atskaitīšanās treneris arī izvērtē + ņem klāt dažādus blakus faktorus. Kristap, viss ir vnk - izlasē ir grūti iekļūt, pagājušogad pēc atlasēm es biju viens no tiem, kas balansēja uz 10mitā cilvēka robežas priekš BČ, šogad es par savu vietu nešaubījos. Tāpēc ieteiktu Tev nedomāt par paņemšanu/nepaņemšanu kā 10 cilvēku, bet būt starp 10mit labākajiem ;) Veiksmi treniņos!
Paldies, par normālu, argumentētu un neanomīmu viedokli! :)
Ierakstīt komentāru