Pēdējos gados populāri ir kļuvis atskatīties uz aizvadītā gada ievērojamākajiem notikumiem, bet tā kā pa lielam visu svarīgāko es pastāstīju pēc sezonas beigām rudenī, tad vairāk pievērsīšos pēdējā laika jaunumiem.
Lēnām esmu iešvunkājies un treniņu apjoms jau sāk pārsniegt 10h nedēļā. Ar ātrumu gan vēl nedraudzējos, un lai gan gribētos izskriet no 5min/km, tomēr to vēl nespēju. Pozitīvais ir tas, ka fiziski jūtos labāk un arī tas, ka pavasaris vēl tālu un laika sākt skriet ātri ir pilnībā pietiekoši. Ja skatās 2011&2012 gada sezonu, tad jau tagad man ir aprīļa/maija forma. Ja veselība noturēsies, tad vajadzētu būt labiem rezultātiem,kas zin, varbūt, ka pat paņem uz Baltijas Čempionātu. :)
Ziemā kā jau ziemā sniegs sasnidzis, līdz ar to arī vairāk sanāk skriet garām mājām ar suņiem. Tā nu atklāju, ka krievu piparu gāzes baloniņš (saucās Šoks) vairs īsti nepūš ārā migliņu, bet gan spļauj brūnganu šķidrumu. Laikam būs tomēr sasalis. Grūti pat iedomāties tagad skriet bez šāda drošības līdzekļa, it īpaši nezināmās vietās vai pilsētās, kur suņi bez uzpurņiem mēdz uzrasties tieši tad, kad vis mazāk to gaidi. Esmu atklājis arī to, ka nav īpaši starpības starp speciālajiem suņiem domātajiem baloniņiem un parastajiem. Suņu variantā tā migliņa nedaudz plašākā kūlī nāk laukā, bet ja rokas neaug no dibena, nav nekādu problēmu iepūst ar parasto baloniņu. Šo ziemu ir sanācis kādiem 3-4 suņiem iepūst un manuprāt tas ir pat labāk nekā iespert un kaut ko salauzt nabaga sunim.
Sanācis ir arī tikt pie S3+ sensora Polaram. T.i. soļu skaitītāja, ja man būtu jāmaksā pilna cena vai jāizvēlās pirkt S3+ komplekts es droši vien izvēlētos tomēr GPS sensoru, no kura jēga ir daudz lielāka. Tomēr nav jau tā, ka S3+ būtu zemē metams, ja skrien vienmērīgi viņa precizitāte ir praktiski vienāda ar veco G3 GPS sensoru. Viņu var lietot iekštelpās, kas gan man nav aktuāli, viņš izskaita soļus un parāda arī vidējo soļa garumu, kas vairāk ir aktuāli tīrajiem skrējējiem. Sensoru praktiski nejūt, viņš ir ļoti viegls, nav jālādē un baterija ilgi tur, 600h treniņu. Mīnusi ir tādi, ka viņa stiprinājums ir jāiever starp kurpju šņorēm un ja maina bieži apavus, tas nav diezko parocīgi, sensors nav diezko ūdens izturīgs līdz ar to pa ūdeni un pa sniegu nebūs labi ar viņu skriet. Precizitātei sensors ir arī jākalibrē, ja mainās solis, mainās arī koeficients, kas jāievada pulsometrā, ja forma neturās vienā līmenī, tad reizi nedēļā jau būtu jāpārkalibrē, lai sasniegtu GPS līmeņa precizitāti. Ja nekalibrē, tad maksimālā kļūda ir 3%, pirmajā reizē noskrienot bez kalibrācijas 8,5km man rādīja par 230m mazāk - 2,7% kļūda.
Un nobeigumā pozitīvākā ziņa. Šī nakts būs visgarākā un sākot ar 22. decembri dienas paliks ar vien garākas un naktis īsākas, var jau protams skriet arī tumsā tomēr ir daudz patīkamāk trenēties pa gaismu!
Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!
3 komentāri:
Esmu redzējis ka skraidi pa Vecmilgrāvi? Vai tagad tas ir Tavs regulārais treniņu "spots"?
Nu dažas reizes mēnesī sanāk startēt no Vecmīlgrāvja. Vēl gan meklēju ideālo treniņu maršrutu. Bet šķiet, ka īpaši lielas izvēles nav, vai nu Vecmīlgrāvis vai Mežaparks.
T.i Vecāķu virziens.
Ierakstīt komentāru