Šogad pirmās īstās sacensības, kurās nebija sniegs. Man par laimi bija arī izdevība pirms tam vēl uzskriet Saulkrastu pavasarī pie Dūņezera, kur arī nebija sniegs. Un šķiet, ka līdz ar sniegu arī bija izkusušas lielās kļūdas. Pirmo dienu iesāku labi bet tiklīdz pieķēru Kalvi Brūnu tā sākās rakšana... it kā ne jau liela, bet tomēr baktīšanās uz katru punktu uz dažiem vairāk uz dažiem mazāk, kas arī atspoguļojās splitos, kur es no 10. pozīcijas biju noslīdējis līdz 18., tomēr uz beigām saņēmos un pašas beigas it īpaši viltīgo 25. punkta etapu izdevās paņemt tīri labi un uzrāpties līdz 11. vietai. Kopumā distanci nevarēja vērtēt kā izdevušos, jo pārsvarā nebija pārliecības, aiz kura tad kalniņa punkts ir paslēpts, ko gan nevar redzēt kartē, bet tik tehniski sarežģītā un ātri skrienamā apvidū arī pat vismazākā minstināšanās ir nozīmīga kļūda, kas liek krist rezultātu tabulā uz leju.
2. diena personīgi likās jau labāk, jo skrēju daudz drošāk, karte arī lasījās daudz labāk, ko varbūt varētu izskaidrot ar to, ka distance tomēr nosacīti bija vienkāršāka, jo bija lielākas formas, kur piesieties. Tomēr šajā dienā uztaisīju arī sacensību lielāko kļūdu ap pusminūti uz 16. punktu, kur pie paša punkta apstājos, jo redzēju, ka esmu klāt pie zaļā, bet īsti nesapratu, kur tieši. Vēl šur tur bija sīkas kļūdiņas, bet kopumā daudz labāk, kas arī atspoguļojās relatīvajā atpalicībā no topa skrējējiem.
Kopvērtējumā 9. vieta - 54 sekundes aiz saldās 6. vietas, kas ir tīri neslikti, ņemot vērā samērā bezcerīgu sniegumu nedēļu iepriekš.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru