Tad nu beidzot esmu iedzinis un ticis arī līdz Aronas Kausa atskaitei, kur beidzot izdevās ieskriet trijniekā.
Pirmo dienu biju pārrēķinājies ar laiku, kas nepieciešams, lai nokļūtu no Rīgas līdz Mailēm + vēl īsti neplānots kurjera darbiņš Ogrē, un laika palika pavisam maz. Nedaudz pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, veicot neskaitāmas apdzīšanas un biedējot savu draudzeni, tomēr ierados pusstundu pirms starta, sanāca fiksi saģērbties, samocīti iesildīties un tad jau bija arī jādodas mežā. Sajūtas bija pasmagas, kalnos gāja grūti, tomēr kļūdas netaisīju, uz dažiem punktiem šķiet, ka ne tos labākos variantus izvēlējos, ceļā uz dažiem sataisīju par daudz līkumu, bet kopumā punkti no manis nebēga un bija Rīgas Kausos iegūtā pārliecība, ka zinu, kur tieši punkts atrodas. Uz 9 punktu pamanīju Artjomu, kurš startēja 3 minūtes pirms manis, kas laikam patraucēja ceļā uz 11, kur pazaudēju vairāk par pusminūti taisot muļķīgus līkumus. Tomēr pie 15. punkta izdevās apdzīt un arī finišēt kā pirmajam no visa bara. Kā vēlāk izrādījās, tas bija arī dienas labākais laiks visai pieklājīgā konkurencē.
2. dienā jau pašā startā sapratu, ka viegli nebūs, sajūtas gan fiziski gan mentāli bija iztukšotas un pārsvarā visu distanci nācās cīnīties pašam ar sevi. Līdz 12. punktam, kur pieļāvu dienas lielāko kļūdu vēl kaut kā turējos, bet upei otrā pusē principā arī fiziskie spēki bija beigušies. Nācās vairāk piespiesties, lai kustētos uz priekšu uzturētu kaut kādu tempu līdz ar to sanāca mazāk domāt par to, lai precīzi orientētos. Tāpēc arī plūdums distancē bija galīgi nekāds un splitos skatoties tomēr arī uz kāju esmu iezaudējis, īpaši kalnu posmos... Andrim zaudēju 4 minūtes un dienā paliku 4., bet tomēr kopvērtējumā 2. vieta un prieks par pirmo sezonas pjedestālu un lieliski aizvadīto 1. dienas izlases kontrolmaču.
Kopumā sajūtas aizvien uzlabojas un jācer, ka izdosies līmeni pacelt vēl augstāk, kā tas bija iepriekšējās sezonas labākajos brīžos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru