Rīgas Čempionātā lielāka konkurence bija Universiādes grupās, tomēr tā kā vairs pie studentiem neesmu pieskaitāms, tad nācās vien skriet elitē. Galu galā distancē varēju vismaz par 3km vairāk pamocīties.
Šoreiz par sliktu nospēlēja vairāki faktori, pirmais jau tas, ka distancē sagaidīju stipri vairāk skrienamu mežu, kurš principā bija pietiekoši skrienams, taču ne tik ļoti, lai komfortabli ātri skrietu cauri egļu zariem ar īsajām rokām. Kārtējo reizi arī neizpratu Malankova zīmēto veģetāciju, ja ir kaut kāds reljefs, tad tas nesagādā problēmas, bet šoreiz vietām īsti citu orientieru nemaz nebija, kas apvienojumā ar koncentrēšanās trūkumu noveda pie daudz un dažādas pakāpes kļūdām - pirmais punkts - 15 sekundes kļūda, bet jau uz 2. punktu atstāju vismaz minūti. Viss jau būtu labi, ja ne kļūdas turpinājumā, garo etapu uz 6. punktu izvēlējos it kā ne to sliktāko variantu, bet skatoties splitos šķiet, ka būšu vismaz 1-2 minūtes zaudējis izvēloties skriet pa taisno, vēl 2 minūšu kļūda uz 10. punktu, kur gribēju pārspēt pats sevi meistarībā un 3 minūšu kļūda uz 14. punktu, kur atkal domāju, ka punkts būs elementāri paņemams. Tad vēl klāt var pieskaitīt vēl 5-6 mazākas kļūdas un galā salasās 10 minūtes kļūdās. Gandarījums nekāds un īsti prieka nav par knapi izvilkto uzvaru, bet laikam jau īsti nebija motivācijas labākam sniegumam. Lai arī fiziskajā formā ir sasniegti jauni augstumi, ir pēdējais laiks nokoncentrēties Baltijas Čempionātam, kura apvidus noteikti būs īsta "odziņa" un atgādinās labākos Vidzemes apvidus ar trekno zaļo krāsu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru