Vakaros vardes sildās uz asfalta, sniegpulkstenītes jau novītušas, var teikt, ka liepas drīz ziedēs, tikai orientieristiem sezona vēl nav sākusies. Bet nu jau gan pēc dažām dienām tomēr būs tas pavasaris, nu tas, kurš Kurzemē.
Pienācis arī laiks savilkt galus ziemas periodam. Kopā 180h - pasitu sev pats pa plecu, ir labi pastrādāts. Tomēr, kā izplūdusi tinte kontrolpunkta rajonā, visu bildi nedaudz pabojāja februāris. Pačakarēts ikru muskulis neļāva skriet, apjomi kritās, vienīgais pozītīvais - secinājums, ka pa ledu skriet intervālus bez naglām nedrīkst. Vismaz ne tik centīgi, kā es to darīju.
Tā nu marts un izlases nometne arī tika sagaidīta - galīgā neformā. Tomēr nenožēloju, ka aizbraucu uz nometni. Manā vērtējumā sakarīgākā nometne, kādā ir būts - nu tā kopumā vērtējot. Pirms un pēc treniņiem bija sapulces, kurās apspriedām treniņus un orientēšanās teoriju. Lai cik muļķīgi arī tas neskanētu, tas tiešām bija vērtīgi, manuprāt, īpaši vērtīgi tieš jauniešiem. Prieks, ka WOC medaļnieku viedoklis apstiprināja manas teorijas un nebūs kaut kas kardināli jāmaina. Ātruma o-treniņi bija noderīgi, un pēc nometnes bija neliels kāpums ātruma ziņā.
Pēdējās divās svētdienās sanāca arī paskriet Meridiānā. Nebija gluži tās sarežģītākās distances, bet galu galā taču iesildīšanās kārtas. Patīkami, ka šādā apvidū ātrums ir tomēr kaut kādā līmenī, par kuru nav kauns. Un arī tumsa ir kapitulējusi vasaras laika priekšā, lampas staipīšana bija jau noriebusies līdz tumši zaļās krāsas līmenim. Cerams, ka brīvdienās nebūs pārāk daudz šīs krāsas, jo distances izskatās tādas īsas. Bet nu būs jau vien jāsalīdzina, cik ļoti neformā esmu salīdzinot ar topu.
Pienācis arī laiks savilkt galus ziemas periodam. Kopā 180h - pasitu sev pats pa plecu, ir labi pastrādāts. Tomēr, kā izplūdusi tinte kontrolpunkta rajonā, visu bildi nedaudz pabojāja februāris. Pačakarēts ikru muskulis neļāva skriet, apjomi kritās, vienīgais pozītīvais - secinājums, ka pa ledu skriet intervālus bez naglām nedrīkst. Vismaz ne tik centīgi, kā es to darīju.
Tā nu marts un izlases nometne arī tika sagaidīta - galīgā neformā. Tomēr nenožēloju, ka aizbraucu uz nometni. Manā vērtējumā sakarīgākā nometne, kādā ir būts - nu tā kopumā vērtējot. Pirms un pēc treniņiem bija sapulces, kurās apspriedām treniņus un orientēšanās teoriju. Lai cik muļķīgi arī tas neskanētu, tas tiešām bija vērtīgi, manuprāt, īpaši vērtīgi tieš jauniešiem. Prieks, ka WOC medaļnieku viedoklis apstiprināja manas teorijas un nebūs kaut kas kardināli jāmaina. Ātruma o-treniņi bija noderīgi, un pēc nometnes bija neliels kāpums ātruma ziņā.
Pēdējās divās svētdienās sanāca arī paskriet Meridiānā. Nebija gluži tās sarežģītākās distances, bet galu galā taču iesildīšanās kārtas. Patīkami, ka šādā apvidū ātrums ir tomēr kaut kādā līmenī, par kuru nav kauns. Un arī tumsa ir kapitulējusi vasaras laika priekšā, lampas staipīšana bija jau noriebusies līdz tumši zaļās krāsas līmenim. Cerams, ka brīvdienās nebūs pārāk daudz šīs krāsas, jo distances izskatās tādas īsas. Bet nu būs jau vien jāsalīdzina, cik ļoti neformā esmu salīdzinot ar topu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru