Kurzemes pavasarī bieži nepiedalos, bet ja piedalos, tad iepriekš iespētais rezultāts nedaudz tiek uzlabots. Kopumā sacensības tika aizvadītas ne visai spīdoši, bet mērķis arī vairāk bija iesildīties gaidāmajai sezonai. Par fizisko nesagatavotību nav vērts pat runāt, tomēr arī orientēšanās puse kliboja un par tehnisko izpildījumu varētu daudz vietās raukt uzacis un šķobīties, kā tad tā, tur tak pa taisno vajadzēja. Nebija jau to lielo kļūdu, bet tas plūdums un variantu izvēle vietām nebija tās labākās. Apvidus kopumā bija samērā slikti skrienams, ar daudz kritušiem kokiem, izņemot ar vienu stūri, kurš bija tiešām ātrs. Malankova kartēs gan izvēle starp "balto" mežu un "zaļo" mežu vienmēr ir tāda riska spēle, bet tādi apstākļi jau bija visiem.
Kā var redzēt, tad vidējā distancē lielākā šmuce bija uz 4to punktu, kad dikti gribējās skriet un nebija laiks skatīties kompasā, bet arī citur var manīt greizas ceļu izvēles - 14. un 17. punkts un lai atvaino tā meitene, kurai es nerādīju ceļu starp 7. un 8. punktu.
Manā mīļajā garajā distancē pietrūka no visa pa druskai, visvairāk iekritu uz 12. punktu, kur pazaļais purvs izrādījās īsts bebru dīķis, tur zaudēju gandrīz minūti. Tam vēl sekoja nevisai laba izcirtuma šķērsošana, lasi, tīrītā izcirtumā skriet pa stāvu kalnu lejā galīgi nesanāk. Pēc aukstās peldes arī varētu teikt, ka pieplīsu, laikam jau ķermenim šoks bija pietiekoši liels. Taurenīša sākumā tīri neslikti atsitu celi un kopējo sniegumu no lielākas katastrofas paglāba High5 Isogel izdzeršana, lai arī ne pilnībā.
Kopumā sacensības var vērtēt ar plusu, traumu nav, ir kaut kādi WRE punkti un ir paskriets 15-niecē saprātīga garuma distanci, ko nemaz tik bieži nav iespējams Latvijā izbaudīt. Nākamā pietura - Rīgas kausi.
Kā var redzēt, tad vidējā distancē lielākā šmuce bija uz 4to punktu, kad dikti gribējās skriet un nebija laiks skatīties kompasā, bet arī citur var manīt greizas ceļu izvēles - 14. un 17. punkts un lai atvaino tā meitene, kurai es nerādīju ceļu starp 7. un 8. punktu.
Manā mīļajā garajā distancē pietrūka no visa pa druskai, visvairāk iekritu uz 12. punktu, kur pazaļais purvs izrādījās īsts bebru dīķis, tur zaudēju gandrīz minūti. Tam vēl sekoja nevisai laba izcirtuma šķērsošana, lasi, tīrītā izcirtumā skriet pa stāvu kalnu lejā galīgi nesanāk. Pēc aukstās peldes arī varētu teikt, ka pieplīsu, laikam jau ķermenim šoks bija pietiekoši liels. Taurenīša sākumā tīri neslikti atsitu celi un kopējo sniegumu no lielākas katastrofas paglāba High5 Isogel izdzeršana, lai arī ne pilnībā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru