Lai arī elitē skrienu jau 5. gadu, tomēr Kāpu bija sanācis līdz šim izlaist. Tad nu šogad biju apņēmies beidzot noskriet visas trīs dienas smagajā Amatas apvidū.
Pirmā diena solījās būt vēl smagāka, jo prognozēs temperatūra bija 25 un vairāk. Diemžēl šoreiz prognozes nemeloja un termometra skala sasniedza aptuveni 28 grādus starta brīdī. Distanci iesāku nepārliecinoši, tomēr bez īpašiem laika zaudējumiem un par spīti dažām mazām kļūdiņām līdz 13. punktam biju pakāpies līdz 4. vietai, ja ierēķina Rūdolfa laiku, kurš vēl tobrīd piedalījās cīņā.
Tomēr pēc tam laikam sāka "iet ciet". Ne pārāk labi aizskrēju uz 14., bet uz 16. varianta kļūdā vien zaudēju virs minūtes. un tad sekoja muļķīgākā kļūda uz 17. - uzskrēju uz ceļu un uz nepareizo pusi, turklāt vēl pašu punktu nemācēju paņemt. Skrienot uz 18. sajutu, ka spēki ir gandrīz izsīkuši un tas rezultējās vēl vienā muļķīgā kļūdā uz 21. punktu. Aizskrēju līdz punktam praktiski īstajā vietā, bet biju dažus metrus par augstu un papardēs neredzēju milzīgo akmeni. Vēl vismaz minūte kļūdā. Rupjās kļūdās vismaz 5 minūtes un tikai 9. laiks dienā. ar 13 minūšu deficītu līdz DD laikam.
Otrajā dienā biju nobriedis stabilam skrējienam. Iesāku droši bez lieka riska, labā ātrumā paņēmu pirmos 4 punktus, bet tad uz 5. punktu uzkāpu kalnā un labākajās 16 grupas tradīcijās vienkārši aizrāvu pa kreisi no ideālās trajektorijas. Kaut kādu iemeslu dēļ iedomājos esam stipri par augstu un pa labi. Piesieties īsti nebija kur, tāpēc tikai pēc 5 minūtēm beidzot izdevās "triangulēt" punkta lokāciju, bet, joptvai, punkta ta nav arī tur. Ātrs skatiens tuvējās eglēs, bet tāpat tukšs. Viss izbradāts, bet punkta nav. Izmetu vēl vienu līkumu lai pārbaudītu, vai tiešām esmu tur, kur domāju. Jā, viss sakrīt, tātad šodien 37. punkta nav un tas nozīmē rezultātu anulēšanu. No vienas puses slikti - netikšu pie WRE punktiem, bet no otras puses labi - kopvērtējums nebūs pilnībā sačakarēts. Bet pa īstam piespiesties tempā skriet vairs nemēģināju, tikai treniņa pēc distanci veicu līdz galam ar vēl dažām lielākām un mazākām kļūdām. Pēc finiša gan bija šaubas, jo lielākā daļa gan to punktu bija atradusi, tomēr beigās rezultātus pamatoti anulēja.
Trešajā dienā biju gatavs spridzināt, uzsāku ātri un agresīvi, bet tehniski sākumā nemaz tik spīdoši negāja - nominstinājos pie 1. punkta. neveiksmīgi paņēmu 2 un paņēmu arī zaudējošo variantu uz 3. punktu, uz 4. nemācēju atrast labi skrienamu pamatu, pinios krūmos, un uz 5. punktu paņēmu nepareizu varinatu un lieki vēl pacēlu kalnu. Kopumā vismaz 2 minūtes liekas klāt. Tomēr turpinājumā sniegums bija daudz labāks un bija tikai dažas 10sec kļūdiņas uz 10., 14. un 16. punktu distances 2. daļā bija sajūtas, ka lidoju. Rezultātā dienā 8. laiks un kopvērtējumā 7. vieta, 1:30 par īsu 6. vietai. Kopumā pilnīgi reāla bija 4. vieta, bet kļūdu % vienkārši bija daudz par lielu. Tikai 3. dienā distances 2. daļā beidzot šogad sajutu plūdumu distancē. Tomēr kopumā ar Kāpu varu būt apmierināts, jo tomēr konkurence bija ļoti spēcīga un sacensību formāts ir smagākais Latvijā.
Tagad pienācis laiks savilkt galu par pirmo pusgadu, sarēķināju, ka esmu apjomā savācis 201 stundu pirmajā pusgadā, šķiet, ka šogad apjomā būšu pielicis klāt pietiekoši daudz, lai nākamgad pakāptos vēl soli augstāk. Līdz rudenim vajadzētu kārtīgi pastrādāt kartē, lai izskaustu muļķīgās kļūdas un varētu skriet neskatoties kartē. Nākošās secensības - Vasaras izaicinājums Daugavpilī. Jāaizbrauc un jānovērtē beidzot OK Stigas rīkotos mačus. Uz tikšanos Daugavpilī!
Pirmā diena solījās būt vēl smagāka, jo prognozēs temperatūra bija 25 un vairāk. Diemžēl šoreiz prognozes nemeloja un termometra skala sasniedza aptuveni 28 grādus starta brīdī. Distanci iesāku nepārliecinoši, tomēr bez īpašiem laika zaudējumiem un par spīti dažām mazām kļūdiņām līdz 13. punktam biju pakāpies līdz 4. vietai, ja ierēķina Rūdolfa laiku, kurš vēl tobrīd piedalījās cīņā.
Tomēr pēc tam laikam sāka "iet ciet". Ne pārāk labi aizskrēju uz 14., bet uz 16. varianta kļūdā vien zaudēju virs minūtes. un tad sekoja muļķīgākā kļūda uz 17. - uzskrēju uz ceļu un uz nepareizo pusi, turklāt vēl pašu punktu nemācēju paņemt. Skrienot uz 18. sajutu, ka spēki ir gandrīz izsīkuši un tas rezultējās vēl vienā muļķīgā kļūdā uz 21. punktu. Aizskrēju līdz punktam praktiski īstajā vietā, bet biju dažus metrus par augstu un papardēs neredzēju milzīgo akmeni. Vēl vismaz minūte kļūdā. Rupjās kļūdās vismaz 5 minūtes un tikai 9. laiks dienā. ar 13 minūšu deficītu līdz DD laikam.
Otrajā dienā biju nobriedis stabilam skrējienam. Iesāku droši bez lieka riska, labā ātrumā paņēmu pirmos 4 punktus, bet tad uz 5. punktu uzkāpu kalnā un labākajās 16 grupas tradīcijās vienkārši aizrāvu pa kreisi no ideālās trajektorijas. Kaut kādu iemeslu dēļ iedomājos esam stipri par augstu un pa labi. Piesieties īsti nebija kur, tāpēc tikai pēc 5 minūtēm beidzot izdevās "triangulēt" punkta lokāciju, bet, joptvai, punkta ta nav arī tur. Ātrs skatiens tuvējās eglēs, bet tāpat tukšs. Viss izbradāts, bet punkta nav. Izmetu vēl vienu līkumu lai pārbaudītu, vai tiešām esmu tur, kur domāju. Jā, viss sakrīt, tātad šodien 37. punkta nav un tas nozīmē rezultātu anulēšanu. No vienas puses slikti - netikšu pie WRE punktiem, bet no otras puses labi - kopvērtējums nebūs pilnībā sačakarēts. Bet pa īstam piespiesties tempā skriet vairs nemēģināju, tikai treniņa pēc distanci veicu līdz galam ar vēl dažām lielākām un mazākām kļūdām. Pēc finiša gan bija šaubas, jo lielākā daļa gan to punktu bija atradusi, tomēr beigās rezultātus pamatoti anulēja.
Trešajā dienā biju gatavs spridzināt, uzsāku ātri un agresīvi, bet tehniski sākumā nemaz tik spīdoši negāja - nominstinājos pie 1. punkta. neveiksmīgi paņēmu 2 un paņēmu arī zaudējošo variantu uz 3. punktu, uz 4. nemācēju atrast labi skrienamu pamatu, pinios krūmos, un uz 5. punktu paņēmu nepareizu varinatu un lieki vēl pacēlu kalnu. Kopumā vismaz 2 minūtes liekas klāt. Tomēr turpinājumā sniegums bija daudz labāks un bija tikai dažas 10sec kļūdiņas uz 10., 14. un 16. punktu distances 2. daļā bija sajūtas, ka lidoju. Rezultātā dienā 8. laiks un kopvērtējumā 7. vieta, 1:30 par īsu 6. vietai. Kopumā pilnīgi reāla bija 4. vieta, bet kļūdu % vienkārši bija daudz par lielu. Tikai 3. dienā distances 2. daļā beidzot šogad sajutu plūdumu distancē. Tomēr kopumā ar Kāpu varu būt apmierināts, jo tomēr konkurence bija ļoti spēcīga un sacensību formāts ir smagākais Latvijā.
Tagad pienācis laiks savilkt galu par pirmo pusgadu, sarēķināju, ka esmu apjomā savācis 201 stundu pirmajā pusgadā, šķiet, ka šogad apjomā būšu pielicis klāt pietiekoši daudz, lai nākamgad pakāptos vēl soli augstāk. Līdz rudenim vajadzētu kārtīgi pastrādāt kartē, lai izskaustu muļķīgās kļūdas un varētu skriet neskatoties kartē. Nākošās secensības - Vasaras izaicinājums Daugavpilī. Jāaizbrauc un jānovērtē beidzot OK Stigas rīkotos mačus. Uz tikšanos Daugavpilī!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru