Pēc Serbijas...

Pēc Serbijas ākstīšanās, nē nu nekādi savādāk to nevarēju nosaukt, ja vēl pirmās 3 dienas skrēju nopietni, tad jau 4 bija pofigs un 5to vispār skrēju prikolam un lai tiktu pie kopvērtējuma. 4tajā dienā sanāca paskriet kopā ar Normundu, kurš manuprāt todien uzrādīja savu labāko rezultātu vispār sacensībās. Paveicās, ka 3. vieta nereāli noraka, līdz ar to pirms pēdējās dienas pirmais trijnieks bija jau zināms par 99% - Es, Mikus un Normunds. Un tā arī notika beidzamajā dienā neviens disku nedabūja un tādā pašā secībā arī ieņēmām godalgotās vietas.
Rezultāti
Protams pēc sacensībām rodas jautājums, vai tikai nevajadzēja skriet eliti, jo nu skatoties kopējos etapus izskatās, ka bez problēmām būtu iekļuvis sešiniekā. Protams, ka pēc sacensībām visi orientieristi gudri, bet tomēr... :D Nedaudz apbēdināja balvu fonds, jo tie cilvēki, kas noskrēja nakts sprintu dabūju tādas pašas medaļas, kā tie, kas kopvērtējumā, nekā cita jau nebija. Medaļas gan bija lielas, taču to kvalitāte un izskats pilnīgi noteikti piekāpās Valmieras čempionāta medaļām. Bet nu īpaši jau laikam sūkstīties nav jēgas, jo arī  daudzi citi organizatoriskie aspekti bija krūmu mača līmenī. Ieskaitot pārāk tuvos farstus mežā. Nedomāju, ka kādā Latvijas mačā mēs atrastu 2 punktus vienā kartes aplītī, bet tas lai paliek uz organizatoru sirdsapziņas. Kopumā var teikt, ka sacensības vairāk bija ar + zīmi nekā ar mīnusu, jo tāds apvidus pilnīgi noteikti prasa pavisam savādāku pieeju, priecē arī tas, ka pēc pirmās dienas megaracieniem, turpmākās dienas viss bija normas līmenī un vairāk par 4 minūtēm kļūdās vienā dienā nesavācu. Ja ir iespēja braukt uz ārzemēm, to vajag izmantot.

Pēc 3. dienas...

Konkurenti izrādījās tik švaki, ka arī 2.dienas vidējā distancē vienīgais reālais konkurents man bija Mikiņš, un arī sprintā ar visām kļūdām uz 1,5min nebija reālu konkurentu. Ceturtdien bijām uz pilsētu - Novij pazar, atradām veikalā Plūmju raki - 45% 1l pa 220 dināriem, kas ir aptuveni 1,5ls. Protams, ka veikals tika izpirkts tukšs un kā vēlāk izrādījās pamatoti, jo dzira bija laba. Tā nu sanāca, ka pēc sprinta bija daudz laika... bet vakarā bija paredzēta nakts distance, kuru kopvērtējumā neskaitīja. Tā kā man šādas atrakcijas neinteresē, nolēmu nemaz neskriet, bet Mikiņš par spīti visam bija nolēmis, ka tomēr ir jāskrien, pēc nelielas starta lenšu saraušanas un uzkavēšanās pie karšu kastēm, Mikiņš devās distancē. Tik jautri sen nebija bijis, lai arī bijām jau gatavi iet viņu meklēt, tomēr aptuveni 30minūtēm un cītīgas saukšanas no meža ārā viņš finišēja tādā pašā stāvoklī kā bija iegājis mežā. Nezinu gan kā ies šodien, bet var teikt, ka pirmās divas vietas ir gandrīz droši zināmas. Mans atrāviens no Mika ir 22 minūtes, bet Mika atrāviens no 3. vietas arī ap padsmit minūtēm.
PS Eva turies!

Atskaite pēc pirmās dienas Serbijā...

Ko gaida cilvēks no līdzenumiem aizbraucot uz kalniem - protams, ka auzas, bet izrādās, ka ne vienmēr tā ir. Šogad Gunārs rīkoja braucienu uz Serbiju - Kopaonik Open 2010 sacensībām. Izlasot 3.buletinu pirms sacensībām sapratu, ka būs grūti, M21A grupai 1. dienā garā distance - 6,7km ar 410m kāpumu. Jā, jā garā distance. Elites vīriem - 8,1km ar 430m kāpumu. Un tā arī bija garā distance zem 10min/km izskrēja tikai M12 pirmās 2 vietas un 1. vieta elites grupā. Karte izzīmēta ļoti detalizēta un iezīmēti daudz akmeņu, pie kuriem ļoti daudz punktu, var teikt ka farsti ne sliktāk izlikti kā sprintā. Mikus rokot 3. punkta rajonā bija atradis pat 5!!! citus punktus. Bet kopumā izrādījās, ka Latvieši tomēr ir jaudīgāki par kalniešiem un ar 100 dalībniekiem no 500 spēja paņemt pirmās vietas 16 grupās un arī man izdevās to paveikt.
Distanci sāku lēni - ar kartes likšanu maisiņā. :D Jā, Serbi neuzskatīja par vajadzīgu pašiem nopūlēties un dalībniekiem pašiem vajadzēja ņemt kartes un likt tās maisiņos, jo lietus lija tīri braši. Arī uz 2. punktu skrēju lēni un paņēmu labi, uz trešo gan gribējās uzskriet ātrāk, bet nesanāca, vai nu burbuļa dēļ kompasā, ko dabūju modeļa laikā, vai paša dēļ, bet noraku 4 minūtes sameklējot tuvumā vēl 2 punktus, protams pēc tā gandrīz jebkura motivācija bija zudusi plus ieslēdzu uzmanīgo režīmu, tomēr arī tas nedeva gaidītos rezultātus, kā rezultātā noraku vēl vismaz 3 punktus kopsummā uz vismaz 8 minūtēm. Finišā laiks rādīja 79:41, tā kā distance bija pasmaga, tad rēķinājos, ka pa vidu gan jau būšu, tomēr izrādījās, ka ar to pietiek, lai uzvarētu ar padsmit minūšu pārsvaru.
Pirmās dienas Rezultāti un Spliti
Redzēsim, kā ies nākamajās dienās, bet domāju, ka ir reāli latviešiem aizņemt visu M21A goda pjedestālu.