Arktiskās divdienas (1. dienas atskaite)

Kā jau iepriekš biju rakstījis, pirmā īstā atskaite šosezon bija ieplānota Ziemeļu divdienu 1. dienā, kas nu ir aizvadīta. Grūti gan teikt, veiksmīgi vai neveiksmīgi, un būtībā arī tam nav lielas nozīmes, jo pieņemu (ļoti ceru), ka šīs šosezon bija pēdējās sacīkstes, kuras nākas skriet sniega apstākļos.

Lai arī Indulis forumā mierināja, ka dienvidu nogāzes ir nokusušas, drīz vien distancē nāca atklāsme, ka vienīgā nogāze, kas ir tiešām nokususi, stiepjas gar Garezeru. Pārskrienot minēto kalnu rindu, skatam pavērās jau pierastā sniega aina, un arī turpmāk distancē zemi varēja sajust vien pāris reizes, pēc maniem aprēķiniem kādus 500m no 14,5km, būtībā var teikt, ka sniega apjoms atbilda baltās krāsas apjomam kartē. Sniega apstākļi gan mainījās, vietām vēl bija sērsna, pa kuras virsmu skriet varētu tikai Raivo, bet pārsvarā cukurveidīgā putra, pa kuru varēja mīcīties līdz nelabumam. 

Distanci iesāku samērā labi - pirmie divi kilometri arī sanāca visātrākie, bet tad jau ātrums nokritās līdz nedaudz zem 7min/km. Punkti ņēmās ne visai veikli, jo kartes treniņa joprojām praktiski nav, taču lielas kļūdas netaisīju, izņemot 7. punktu, kur tā pavairāk novirzījos no ideālā maršruta, tomēr kopumā jau kādas 4 minūtes salasīt var, taču izvērtēt, kur kļūdas bija un kur trāpījās neveiksmīgāka sniega izloze,  ir diezgan grūti. Priecēja tas, ka uz 12. punktu bija dzirdināšana ar siltu ūdeni, nedaudz dīvaini bija tādu dzert, bet aukstu es nemaz nebūtu provējis. Uz beigām gan nedaudz pietrūka spēka kulties pa to sniegu, taču priekšpēdējā etapā, kur atkal varēja skriet pa nokusušo nogāzi, spēju attīstīt pietiekoši labu ātrumu par spīti tam, ka spēki praktiski bija beigušies. Un tad jau seko pēdējais punkts un finišs, kurā mani sagaidīja Alise ar siltu ūdeni un jaku.

Pēc sacensību pirmās dienas secināju, ka pietrūkst spēka skriet pa sniegu un, iespējams, ka es arī nemaz nemāku to efektīvi darīt. Arī brokastu ēdienkarte būs jāpamaina, jo izmantot brīvdabas tualeti distancē nav diezko forši. Rītdien, paldies Dievam, tikai 6 kilometri, un tad jau arktiskais murgs būs galā.

Rezultāti
Spliti
Karte:

Pāris bildes:

Un te es pēc finiša :D

Sniga, snieg un snigs!

Lai kā arī tur būtu ar pareizajiem locījumiem latviešu valodā (kuri mani neuztrauc nu jau gadus 5), tomēr problēma mums visiem ir kopīga un tas ir SNIEGS! Atverot windguru, var redzēt, kas tuvākajās dienās notiks, un nekas spīdošs jau nav, sniegs, sniegs un vēlreiz sniegs, mazāk nepaliks, tikai vairāk. Pagaidām vēl ceļi tiek tīrīti, bet ja nu sanāk tā, ka nauda izbeidzas vispār un ceļi netiek tīrīti? Štrunts par visiem operatīvajiem transportiem, bet, kā lai tādos apstākļos trenējas un skrien? :D Zinu, zinu, esot jāslēpo, bet man kaut kā tas tā īsti pie sirds neiet un neesmu ar mieru visu ziemu pavadīt uz pagalēm šļūkājot šurpu turpu.

Lai vai kā, bet klejojot interneta plašumos uzdūros uz šādu risinājumu visām problēmām: sniega kurpēm 

(kurpes ne kurpes, vairāk gan plāksnes zem kurpēm). Rakstīts, ka paredzētas "For running and jogging". Tātad lēniem treniņiem un pat skriešanai. Lai arī man ir paliela skepse par šādu pasākumu, tomēr nevar noliegt to, ka tā vien kārojas nopirkt un izprovēt, ja nu tiešām var skriet kurp acis rāda, tad taču nebūtu jāuztraucas, par to, ka kāda mašīna tev var uzbraukt virsū neapmainītu vasaras riepu dēļ.

Varbūt kāds no orientieristiem jau ir izprovējis šādu uzparikti un var dot kaut kādas atsauksmes, lai kaut cik mazinātu riebumu pret produkta samērā augsto cenu?

Galu galā interneta plašumos atrodamā bilde liecina, ka laikam jau kāds arī lieto sniega kurpes šādām aktivitātēm.