Rāda ziņas ar etiķeti Ziemeļu divdienas. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Ziemeļu divdienas. Rādīt visas ziņas

svētdiena, 2011. gada 3. aprīlis

Arktiskās divdienas (atsalums jeb 2. dienas atskaite)

No rīta, braucot uz sacensībām, tika gaidīts tikpat daudz sniega, cik garajā distancē, taču, ierodoties sacensību centrā, pavērās skriešanai daudz draudzīgāks skats. Arī distancē dažus etapus sanāca skriet pat vairāk kā 50% pa zemi. Lai arī sniegs joprojām uzvarēja ar kādiem 70%, tomēr skriet bija daudz, daudz patīkamāk, nekā vakar, tomēr tas atstāja arī iespaidu uz rezultātiem. Ja vakar ātrums bija salīdzinoši lēns, kas ļāva labi salasīt karti, tad šodien jau smadzenes īsti līdzi kartei netika, kas šodien nozīmēja pa minūtes kļūdai uz 4. un 5. punktu, tomēr kaut kādā mistiskā veidā izdevās tikt pie 1. rezultāta uz 8. punktu, taču jau tad mani bija pieķēris Zigmārs Gailis un tālāk jau vairāk tāda kā astē sēdēšana vien bija. Un arī nopietnu kļūdu tomēr bija mazāk, uz 14. punktu abi pamanījāmies vēl atstāt kādu minūti. Tā kā šodien jau procentuāli kļūdas bija vairāk, arī vieta zemāka - tikai 14, tomēr arī bez kļūdām knaps desmitnieks sanāktu. Kopvērtējumā 10. vieta, jātrenējas, jāaudzē ātrums un būs labi, tad jau varēs arī par augstākām vietām cīnīties. Nākošā kontrole - Kurzemes pavasaris!
Karte:

sestdiena, 2011. gada 2. aprīlis

Arktiskās divdienas (1. dienas atskaite)

Kā jau iepriekš biju rakstījis, pirmā īstā atskaite šosezon bija ieplānota Ziemeļu divdienu 1. dienā, kas nu ir aizvadīta. Grūti gan teikt, veiksmīgi vai neveiksmīgi, un būtībā arī tam nav lielas nozīmes, jo pieņemu (ļoti ceru), ka šīs šosezon bija pēdējās sacīkstes, kuras nākas skriet sniega apstākļos.
Lai arī Indulis forumā mierināja, ka dienvidu nogāzes ir nokusušas, drīz vien distancē nāca atklāsme, ka vienīgā nogāze, kas ir tiešām nokususi, stiepjas gar Garezeru. Pārskrienot minēto kalnu rindu, skatam pavērās jau pierastā sniega aina, un arī turpmāk distancē zemi varēja sajust vien pāris reizes, pēc maniem aprēķiniem kādus 500m no 14,5km, būtībā var teikt, ka sniega apjoms atbilda baltās krāsas apjomam kartē. Sniega apstākļi gan mainījās, vietām vēl bija sērsna, pa kuras virsmu skriet varētu tikai Raivo, bet pārsvarā cukurveidīgā putra, pa kuru varēja mīcīties līdz nelabumam. 
Distanci iesāku samērā labi - pirmie divi kilometri arī sanāca visātrākie, bet tad jau ātrums nokritās līdz nedaudz zem 7min/km. Punkti ņēmās ne visai veikli, jo kartes treniņa joprojām praktiski nav, taču lielas kļūdas netaisīju, izņemot 7. punktu, kur tā pavairāk novirzījos no ideālā maršruta, tomēr kopumā jau kādas 4 minūtes salasīt var, taču izvērtēt, kur kļūdas bija un kur trāpījās neveiksmīgāka sniega izloze,  ir diezgan grūti. Priecēja tas, ka uz 12. punktu bija dzirdināšana ar siltu ūdeni, nedaudz dīvaini bija tādu dzert, bet aukstu es nemaz nebūtu provējis. Uz beigām gan nedaudz pietrūka spēka kulties pa to sniegu, taču priekšpēdējā etapā, kur atkal varēja skriet pa nokusušo nogāzi, spēju attīstīt pietiekoši labu ātrumu par spīti tam, ka spēki praktiski bija beigušies. Un tad jau seko pēdējais punkts un finišs, kurā mani sagaidīja Alise ar siltu ūdeni un jaku.
Pēc sacensību pirmās dienas secināju, ka pietrūkst spēka skriet pa sniegu un, iespējams, ka es arī nemaz nemāku to efektīvi darīt. Arī brokastu ēdienkarte būs jāpamaina, jo izmantot brīvdabas tualeti distancē nav diezko forši. Rītdien, paldies Dievam, tikai 6 kilometri, un tad jau arktiskais murgs būs galā.

Rezultāti
Spliti
Karte:
Pāris bildes:















Un te es pēc finiša :D