Par neko laikā, kad nekas nekur nenotiek...

Ziema ir tas laiks, kad vākt apjomu, skrāpēt ledu un deldēt sniegu. Laiks, kad īsti jau nav ko stāstīt, jo viss brīvais laiks ir tumšs un vienīgais, kas mainās ir lampas akumlatora uzlādes līmenis. Bet vispār jau viss nav tik traģiski. Pirmdienās var paskraidīt kopējos nakts-o treniņos pierīgā. Tumsā var mēģināt uzskriet virsū kādam meža dzīvniekam. Var papriecāties par to, cik laba saķere ir naglenēm uz ledus. Var pasapņot, kā būtu dzīvot Volisā vai Futunā, kur 2014. gadā reģistrēts teritorijas absolūtais aukstuma rekords +18 grādi pēc celsija, jā, viss pareizi - aukstuma rekords. Bet droši vien jau pārējā gada temperatūra tur stabili ir virs +30, tāpēc laikam labi vien, ka dzīvojam Latvijā.
Šajā laikā arī var atskatīties uz vēsturi, ja jau iet puslīdz labi un paskatīties, ko tad var gaidīt pavasarī. Līdz šim 5 bāzes mēnešos (no 1. novembra līdz 1.aprīlim) man bija rekords 140h, tas rezultējās ar 10. vietu BČ, pašlaik grafiks tiek kārtīgi apsteigts un tas protams dod cerības uz kaut ko labu. Statistika arī nešaubīgi norāda uz iemesliem, kāpēc 2014. sanāca tāds papliks salīdzinot ar 2013. - 53h bāzes periodā, ar tādu apjomu nevar pat A grupas skrējējus izbrīnīt. Pašlaik arī veselībā turos, tfu, tfu tfu, bet pagaidām viss ir "ok" jau veselu gadu. Šķiet, ka noslēpums varētu būt manāmais vingrošanas procentuālais pieaugums treniņos un domāju, ka nekļūdīšos, ja apgalvošu - pēdējā gada laikā esmu vairāk vingrojis nekā visus savus dzīves iepriekšējos gadus. Negribētu teikt, ka tas ir zelta āmurītis un zāles pret visām likstām, bet noteikti ir vērts vismaz reizi nedēļā pavingrot. Aiztaupīsies dārgie un bezjēdzīgie ārsta slēdzieni - "Nevar neko palīdzēt, atpūties!".
Skrienot aukstos pirmdienas nakts treniņos, mans kompass sāka raut burbuļus līdz tādai pakāpei, ka šķidrums sāka izskatīties pēc vannas putām. Kaut kā tam nepievērsu uzmanību līdz pēdējam treniņam Šmerlī, kur secināju, Ja kompass ir sarāvies burbuļus, tātad viņš patiešām ir sarāvies. Skrienot pa taisnu ceļu kompasa reibuma pakāpe rādījās aptuveni 20 grādus no ziemeļiem. Plusos gan nekādas promiles netiek manītas, bet rakt pirmdienās kompasa dēļ tāpat ir nepatīkami, tāpēc izmantošu garantijas iespēju samainīt pret citu.
Tāds nu bija mans savārstījums, uz tikšanos līdz citai reizei blogā vai mežā! :)

Jaunais mērķis nosprausts

Pēc ilgas čammāšanās jaunais mērķis ir galīgi un precīzi noformulēts. Tas ir - maksimālās formas sasniegšana līdz Latvijas čempionātam.

Mērķis pats par sevi nav diez ko labs, jo nav izmērāms, tomēr, tas ir daudz labāk par nekonkrētu "skriešanu V21E grupā". Šāds mērķis tika izvirzīts, jo sapratu, ka mēneša laikā diez ko satrenēties atlasei uz Baltijas čempionātu nez vai sanāks, turklāt 3 mēneši šķiet pietiekami ilgs laiks, lai sasniegtu tiešām labu formu.

Arī treniņos beidzot esmu saņēmies vākt apjomu. Ceru līdz aprīļa sākumam sasniegt pagājušā gada rudens formu, kad lēnos treniņus tipināju zem 5min/km. Saprotu, ka ar to būs stipri par maz Baltijas čempim, tāpēc arī īpaši nespiedīšu uz kontrolsacensībām, kā viņas tagad sauc. Bet uzskriet gan jau uzskriesim, salīdzināsim spēkus ar citiem.

Ir ideja arī par uzspiešanu uz EST-LAT līgas mačiem, pacīnīties kopvērtējumā, bet vai sanāks, tad jau redzēsim. Mērķis katrā mačā noteikti ir 10nieks, atsevišķās sacensībās latiņa var arī svārstīties, bet ceru, ka izdosies regulāri turēties virs šīs latiņas.

Lielais sals arī man nedaudz pabojāja treniņus. Nosecināju, ka tādā salā ļoti svarīgi ir apvidus pa kādu skrien, ja Rīgā neskrienu pa lieliem plašumiem, tad mājās gan sanāk skriet pa atklātām vietām, kilometriem gari lauki tomēr dara savu un var nosaldēt diezgan stipri, it īpaši treniņa sākumā. Ļoti noder sejas maska, pie kuras tiku pateicoties uzvarai klubu stafetēs, tiešām noderīga štelle, tagad būtu grūti iedomāties skriet vai slēpot bez tās.

Vēl ir skaidrs, ka noteikti piedalīšos Croatia Open sacensībās. Sacensību apvidus pārsvarā - karsta plato, karte pēdējās divās dienās atgādina nedaudz Gaujas senlejas apvidu Cēsu apvidū, formas ļoti apaļīgas, relatīvā augstuma starpība sasniedz pat 170m, kas ir diezgan pieklājīgs skaitlis tautas sacensībām. Šis mačs izskatās daudz pieklājīgāk par Kopaonik open, kaut vai spriežot pēc mājaslapas, kura ir vissmukākā orient tipa mājaslapa, kādu man ir nācies redzēt. Ja ir interese dodiet ziņu, vietas vēl daudz brīvas.