Restarts

Prātā nāk joks ar Klintones pogu, kur krieviski bija rakstīts peregruzka, kaut gan domāts bija pārstartēt attiecības. Lai kā arī tur būtu ar politiku, es, lai nepārpūlētos un ilgtermiņā nezaudētu, arī esmu nolēmis paņemt restartu. Tas nozīmē, ka man sezona ir beigusies, līdz ar to sacensībās mani manīt diezko vairs nesanāks, tomēr iespējams, ka kādās vēl nostartēšu. Galīgi mest plinti krūmos netaisos, tāpēc treniņus nepārtraukšu, tomēr, kamēr nedabūšu kārtībā kāju, tikmēr ar skriešanu būšu uz "Jūs". Mēģināšu trenēties alternatīvi, kā gudri vēsta jaunā Orientēšanās grāmata, cerams, ka izveseļošos un kaut ko arī uztrenēšu.
Esmu arī beidzot ticis pie jaunā Polar GPS sensora, G5 modelis darbojas ļoti korekti, subjektīvi jūtu, ka satelītus atrod ātrāk un arī kļūdu procents salīdzinoši ir mazāks, nekā G3 modelim, un, protams, svars. Sensors ir tik viegls un smaguma centrs tik tuvu rokai, ka būtībā nejūt, ka viņš vispār būtu uzvilkts, ko galīgi nevarētu teikt par veco G3. Katrā ziņā ar pirkumu esmu apmierināts.
Mūsējiem no PČ novēlu atvest kādu medaļu mājās, vienreiz taču jābūt! :)

Marts jau pusē...

Šis tas ir sadarīts, bet maz, ai, cik maz... Reāli starpsezonā (novembris-marts) esmu saskrējis nedaudz vairāk par 600km, no kuriem kādi 40 būs noslēpoti. Tomēr, ja paskatās, cik daudz es sadarīju pagājušo gadu ap šo pašu laiku, tad nemaz tik traki nav, jo 2009/2010. gadā starpsezonā tika iespēti veseli 15,4 km. :D Progress tiešām ievērojams, taču no otras puses jāsaprot, ka neskriešu jau vairs A grupā, kur ar tiem pašiem 15km bija pietiekoši, lai LČ garajā varētu 6iekā ieskriet. Tomēr priecē tas, ka zinu, - progress nekur nepazudīs, ja turpināšu trenēties.
Konkrētāk esmu nospraudis sev mērķi sezonas pirmajā pusē nezaudēt uzvarētājam vairāk par 45 sekundēm uz kilometru, manuprāt, šis ir labs atskaites punkts, lai varētu vērtēt, vai esmu noskrējis savā līmenī. Saprotu, ka sacensībās, kur piedalīsies pati spice, šis mērķis var arī kļūt neizpildāms, taču ceru uz rudens sacensībām šādu iespēju izslēgt vispār. Mērķis no vienas puses ir samērā pieticīgs, tomēr tas tāds ir tāpēc, ka pašlaik ir  grūti prognozēt, kā es izskatīšos uz citu fona. Es varu tikai skatīties pēc aptuvenā ātruma lēnajos treniņos  šogad un pāgājušogad un mēģināt aprēķināt, kur es ar tādu ātrumu būtu bijis elites grupā. Protams, ka vēl bez mana progresa vai neprogresa jāņem arī vērā konkurentu sniegums. 40 dienu treniņu maratonam man tiešām nav ko likt pretī, taču ceru, ka vienkāršai garajai distancei nevajadzēs simtiem stundu un tūkstošiem kilometru lielu treniņu bagāžu, jo man tādas vienkārši nav. Lai gan jāatzīst, ka labprāt gribētu, lai man tāda būtu.
Tā kā diezko daudz jau vairs nevar saskriet, tad atliek vien sākt audzēt ātrumu un cerēt, ka ar esošo bāzīti pietiks un nebūs ar savu uzvārdu jārotā rezultātu tabulas pēdējā rindiņa. :)