Likās, ka tūlīt, tūlīt sniegs nokusīs, nū vismaz tik daudz, lai atsegtu ietves asfaltu, bet nekā... Pakusa tieši tik daudz, lai sarastos daudz ledainu ietvju un peļķu to vidū. Arī sniega segas biezums joprojām ir slēpotājiem par labu, bet man jau tomēr vairāk patīk skriet.
Kamēr daudzi domā par ziemas mačiem un slēpju smērēšanas noslēpumiem, tikmēr es savu skatu vairāk vēršu tālāk kalendārā - aprīļa virzienā. Kā zināms, tad pirmais Latvijas kausa mačs būs Ziemeļu divdienas, līdz kurām ir palikusi tieši 71 diena. Ko var izdarīt 10 nedēļu laikā? Nū daudz mīļie cilvēki, tiešām daudz. It īpaši ja nesāk no nulles, tobiš pātraukums nav bijis pārāk liels. To, cik lielu progresu var panākt 2 mēnešu laikā, es sajutu pagājušajā gadā, kad tiešām cītīgi pieķēros treniņiem.
Pašlaik jūtos samērā ātrs, kaut gan ar to izturību ir kā ir, nekādus dižos apjomus gan nav izdevies savākt. Diemžēl arī ar VFS es nedraudzējos, bet ceru, ka līdz pavasarim tomēr kaut ko izdarīšu arī šajā jomā. Lai arī līdz Elites grandu apjomiem man ir kā līdz mēnesim, ceru, ka, liekot uzsvaru uz vārdu efektīvs, man izdosies pietuvoties pietiekoši, lai spētu pavasarī pakutināt nervus ne vienam vien bijušajam cīņu biedram un nebūtu tikai jāpaļaujas uz konkurentu kļūdām, kā tas bija Latvijas čempionātā Irbenē.
Jāsaka liels paldies V21A grupai par lielisko pagājušo sezonu, kurā es progresēju ļoti strauji, bet diemžēl vai par laimi, tur man kļuva daudz par šauru, tāpēc es atvados no šīs grupas. Mērķis šogad man ir skriet tikai elitē un parādīt pēc iespējas labāku rezultātu, iespējams, arī atlasīties uz Baltijas Čempionātu. Par LČ medaļām laikam būs vien jāaizmirst šogad, jo Madonas Bjss būs sašķēlies oficiāli un pagaidām izskatās, ka skriešana zem apvienota nosaukuma nebūs iespējama tīri tehnisku iemeslu dēļ. Bet tas jau nav pasaules gals un kā zināms nekas nav mūžīgs, klubi veidojas, apvienojas un jūk, un arī cilvēki ik pa laikam maina klubus.
Katrā ziņā sezona solās būt interesanta un jācer, ka izdosies arī iekļūt kādās sacensībās sešiniekā. Īstos spēku samērus mēs redzēsim jau pēc desmit nedēļām, tāpēc trenējieties cītīgi, lai varētu parādīt Šūmahera cienīgu ātrumu ne tikai vietējā mērogā, bet arī starptautiskā.
Kamēr daudzi domā par ziemas mačiem un slēpju smērēšanas noslēpumiem, tikmēr es savu skatu vairāk vēršu tālāk kalendārā - aprīļa virzienā. Kā zināms, tad pirmais Latvijas kausa mačs būs Ziemeļu divdienas, līdz kurām ir palikusi tieši 71 diena. Ko var izdarīt 10 nedēļu laikā? Nū daudz mīļie cilvēki, tiešām daudz. It īpaši ja nesāk no nulles, tobiš pātraukums nav bijis pārāk liels. To, cik lielu progresu var panākt 2 mēnešu laikā, es sajutu pagājušajā gadā, kad tiešām cītīgi pieķēros treniņiem.
Pašlaik jūtos samērā ātrs, kaut gan ar to izturību ir kā ir, nekādus dižos apjomus gan nav izdevies savākt. Diemžēl arī ar VFS es nedraudzējos, bet ceru, ka līdz pavasarim tomēr kaut ko izdarīšu arī šajā jomā. Lai arī līdz Elites grandu apjomiem man ir kā līdz mēnesim, ceru, ka, liekot uzsvaru uz vārdu efektīvs, man izdosies pietuvoties pietiekoši, lai spētu pavasarī pakutināt nervus ne vienam vien bijušajam cīņu biedram un nebūtu tikai jāpaļaujas uz konkurentu kļūdām, kā tas bija Latvijas čempionātā Irbenē.
Jāsaka liels paldies V21A grupai par lielisko pagājušo sezonu, kurā es progresēju ļoti strauji, bet diemžēl vai par laimi, tur man kļuva daudz par šauru, tāpēc es atvados no šīs grupas. Mērķis šogad man ir skriet tikai elitē un parādīt pēc iespējas labāku rezultātu, iespējams, arī atlasīties uz Baltijas Čempionātu. Par LČ medaļām laikam būs vien jāaizmirst šogad, jo Madonas Bjss būs sašķēlies oficiāli un pagaidām izskatās, ka skriešana zem apvienota nosaukuma nebūs iespējama tīri tehnisku iemeslu dēļ. Bet tas jau nav pasaules gals un kā zināms nekas nav mūžīgs, klubi veidojas, apvienojas un jūk, un arī cilvēki ik pa laikam maina klubus.
Katrā ziņā sezona solās būt interesanta un jācer, ka izdosies arī iekļūt kādās sacensībās sešiniekā. Īstos spēku samērus mēs redzēsim jau pēc desmit nedēļām, tāpēc trenējieties cītīgi, lai varētu parādīt Šūmahera cienīgu ātrumu ne tikai vietējā mērogā, bet arī starptautiskā.
2 komentāri:
Kā Tavs celis uzvedas?
Celis pagaidām īpaši nesāp, bet zāles gan tāpat jāpadzer, lai nebūtu treniņa procesā pārāk liels pārtraukums. Vairs jau nevar laist gurķi un atpūsties. :)
Ierakstīt komentāru